Svētdienas rītā ASV armijas Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka tā ir uzbrukusi Irānas militārajai “novērošanas infrastruktūrai, sakaru sistēmām, pretgaisa aizsardzības punktiem, dronu glabātuvēm un mīnu likšanas spējām” pēc uzbrukuma kuģim sestdienas rītā.

Tankkuģis “Kiku” ar Panamas karogu pārvadāja Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma jēlnaftu.

Katara ir galvenais sarunu vedējs starp Irānu un ASV.

Sociālo mediju ierakstā ASV prezidents Donalds Tramps teica, ka ASV “par uguns pārtraukšanas līguma pārkāpumu atkal ir uzbrukušas Irānas raķešu un dronu glabātuvēm, kā arī piekrastes radaru punktiem”.

Viņš brīdināja, ka var pienākt brīdis, kad ASV, iespējams, vairs nevarēs būt saprātīgas “un būs spiestas militāri pabeigt darbu”.

“Ja tas notiks, Irāna vairs nepastāvēs!”

Tramps rakstīja platformā “Truth Social”.

Kuģu izsekošanas tīmekļa vietņu dati liecina, ka “Kiku” nedēļas sākumā atstāja Kataras naftas atradni Persijas līča vidū un devās uz Apvienoto Arābu Emirātu ostu, kas atrodas Omānas līcī, otrpus Hormuza šaurumam.

Šķiet, ka kuģis mēģināja izmantot maršrutu, kas izveidots netālu no Omānas krastiem un kalpo kā alternatīva Irānas apstiprinātajam maršrutam, kas ved cauri tās pašas ūdeņiem.

ASV armija paziņoja, ka “Irānai bija iespēja ievērot pamiera vienošanos”, bet “izvēlējās to nedarīt”, kad tās spēki uzbruka “Kiku”.

Irānas Revolucionārā gvarde paziņoja, ka mērķi atradās ASV gaisa spēku bāzē “Ali Al Salem” Kuveitā un ASV 5. flotes štābā Bahreinā.

“Lai ienaidnieks zina, ka pamiera pārkāpšana” novedīs pie “pilnīgas notiekošo procesu apturēšanas”, paziņoja gvarde, kas kontrolē Irānas ballistisko raķešu arsenālu un ir pakļauta tikai augstākajam līderim ajatollam Modžtabam Hamenei, un tiek uzskatīts, ka tai tagad ir vēl lielāka ietekme Irānā.

Svētdienas rītā Kuveitas armija paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība pārtvēra tuvojošos Irānas dronus un raķetes.

Tā nesniedza tūlītēju informāciju par jebkādiem postījumiem Kuveitā, kur atrodas liela ASV armijas bāze.

Bahreinas Ārlietu ministrija nosodīja “bīstamu eskalāciju, kas atklāj, ka Teherānas rīcība nav pārejoša rīcība vai atsevišķs incidents, bet gan apzināta pieeja un sistemātisks atkārtotas agresijas modelis pret karalistes suverenitāti un tās pilsoņu un iedzīvotāju drošību”.

Tas bija otrais ASV uzbrukums Irānai kopš abu valstu vienošanās par kara izbeigšanu parakstīšanas šī mēneša sākumā.

Piektdien ASV paziņoja, ka ir veikušas gaisa triecienus Irānas raķešu un bezpilota lidaparātu glabātuvēm, kā arī piekrastes radaru punktiem, reaģējot uz ceturtdien notikušo bezpilota lidaparātu uzbrukumu komerciālam kuģim Hormuza šaurumā, kurā Vašingtona vainoja Teherānu.

Saspīlējumu reģionā palielināja centieni bez tiešas Irānas uzraudzības atvērt Hormuza šaurumu, caur kuru pirms kara pārvadāja piekto daļu no pasaules naftas un dabasgāzes.

Daudznacionāla jūras spēku organizācija, kuru pārrauga ASV Jūras spēki, sestdien paziņoja, ka paplašinās maršrutu netālu no Omānas Hormuza šaurumā, lai nodrošinātu gan ienākošo, gan izejošo satiksmi.

Irāna uzstāj, ka pēc kara tai vienīgajai ir jāpārvalda šaurums, atsakoties no gadu desmitiem pastāvējušā uzskata, ka šaurums ir starptautiski ūdeņi, kas brīvi pieejami visiem, neskatoties uz to, ka tas atrodas Irānas un Omānas teritoriālajos ūdeņos.

Teherāna pēdējās dienās divas reizes ir uzbrukusi kuģiem, kas šķērso Omānas maršrutu, ko atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācija.