Aragči vadītā Irānas delegācija sestdien tikās ar Pakistānas armijas komandieri feldmaršalu Asimu Muniru, kurš ir nozīmīgs sarunu vidutājs, kā arī Pakistānas premjerministru Šehbazu Šarifu un ārlietu ministru Išaku Daru.

Kā paziņoja Irānas puse, Aragči pateicās Pakistānai par centieniem, taču “paskaidroja, ka mūsu valsts principiālas pozīcijas par jaunāko notikumu attīstību attiecībā uz pamieru un uzspiestā kara pret Irānu pilnīgu izbeigšanu”.

Dars sociālajos tīklos pavēstīja, ka tikšanās ar Irānas delegāciju bija apmēram divas stundas ilga un Pakistānas puse uzsvēra “dialoga un diplomātijas nozīmi”.

Irānas valsts mediji vēlāk ziņoja, ka Aragči ir devies prom no Islamabadas.

Piektdien Baltais nams paziņoja, ka ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners dodas uz Islamabadu, lai tiktos ar Irānas amatpersonām.

Vašingtona ir paudusi gatavību rīkot jaunu sarunu kārtu ar Irānas pārstāvjiem, jo šā mēneša sākumā notikušajā pirmajā sarunu kārtā Islamabadā neizdevās panākt rezultātu.

Pirms Aragči aizbraukšanas Irānas valsts televīzija paziņoja, ka viņam nav plānu tikties ar amerikāņiem un ka Islamabada būs kā tilts, lai paziņotu Irānas priekšlikumus.

Pakistānas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Aragči atrodas Islamabadā, lai ar Pakistānas amatpersonām apspriestu “pašreizējos centienus reģionālā miera un stabilitātes nodrošināšanai”, tieši neminot sarunas ar Vitkofu un Kušneru.

Irānas pārstāvis paziņoja, ka Aragči dosies uz Omānu un Krieviju, lai apspriestu centienus izbeigt karu, ko 28. februārī pret Irānu sāka Izraēla un ASV, bet Teherāna atbildēja ar triecieniem reģiona valstīs un faktisku Hormuza šauruma bloķēšanu.

Kopš pēdējās sarunu kārtas centieni panākt abu pušu atgriešanos pie sarunu galda ir nonākuši strupceļā, jo Irāna atsakās piedalīties, kamēr spēkā ir ASV jūras spēku blokāde tās ostās.

Irāna faktiski bloķē satiksmi pasaules energoresursu tirdzniecībā nozīmīgajā Hormuza šaurumā, ļaujot tikai dažiem kuģiem šķērsot šo svarīgo ūdensceļu, radot satricinājumu pasaules enerģijas tirgos.

Eiropadomes prezidents Antoniu Košta sacīja, ka šaurums “nekavējoties jāatver bez ierobežojumiem un nodevām”, uzsverot, ka “tas ir vitāli svarīgi visai pasaulei”.