Pezeškiāns ieguvis 42,5% balsu, kamēr par Džalilu balsojuši 38,7% vēlētāju.

Ņemot vērā to, ka neviens no abiem vadošajiem kandidātiem nav ieguvis absolūto vairākumu, 5. jūlijā tiks rīkota otrā vēlēšanu kārta.

Vēlēšanu pirmajā kārtā piedalījās vēl divi kandidāti.

Konservatīvi noskaņotais parlamenta spīkers Mohammads Bagers Galibafs ieguvis gandrīz 14% balsu. Savukārt politiķi un prokuroru Mostafa Purmohammadi, kas savulaik piedalījies politieslodzīto masveida slepkavošanā, atbalstījis tikai nepilns procents irāņu.

No 80 potenciālajiem kandidātiem islāmistu Aizbildņu padome dalībai vēlēšanās reģistrēja tikai sešus, no kuriem divi vēlēšanu priekšvakarā no sacensības izstājās.

Vēlēšanās bija tiesības piedalīties apmēram 61 miljonam balsstiesīgo pilsoņu.

Vēlēšanu iecirkņus bija paredzēts slēgt piektdien plkst.18, taču vēlēšanu komisija pagarināja to darbu līdz pusnaktij.

Neskatoties uz to, pie balsošanas urnām devušies tikai nedaudz vairāk kā 24 miljoni jeb 40% irāņu, kas ir vēsturiski zemākais vēlētāju aktivitātes līmenis.

Iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2021. gadā piedalījās 49% balsstiesīgo.

Prezidenta ārkārtas vēlēšanas tika izsludināts, jo maijā helikoptera katastrofā gāja bojā iepriekšējais prezidents – ultrakonservatīvais Ebrahims Raisi.

Prezidents, kas tiek ievēlēts uz četru gadu termiņu, Irānā ir otra augstākā amatpersona un vada valdību, savukārt augstākais teokrātiskā režīma līderis ir ājatolla Ali Hameneji.