“Šī ir visnopietnākā problēma, ar kādu mēs jebkad esam saskārušies. Izraēlas vēsturē nekad nav bijuši tik liela mēroga postījumi,” sacīja Nodokļu pārvaldes vadītājs Šai Aronovičs.

Aprēķinā nav iekļautas izmantoto ieroču un pretgaisa aizsardzības sistēmu nomaiņas izmaksas, tāpēc galīgā zaudējumu summa varētu būt daudz lielāka.

Finanšu ministrs Bezalels Smotričs pieļāva, ka kopējās kara izmaksas varētu sasniegt 12 miljardus ASV dolāru.

Izraēlas Centrālās bankas vadītājs Amirs Jarons intervijā “Bloomberg TV” sniedza mērenāku aplēsi – aptuveni seši miljardi ASV dolāru.

Izraēlas ekonomika varētu saskarties ar jauniem izaicinājumiem.

Centrālā banka iepriekš bija prognozējusi, ka IKP pieaugums šogad būs 3,5%, taču tagad šīs prognozes tiek pārskatītas.

Izraēla lēš, ka karš ar Irānu izrādījies daudz dārgāks nekā iepriekšējie konflikti, galvenokārt apšaudes veida dēļ.

Ja iepriekš triecieni bija vērsti uz lauku un reti apdzīvotām teritorijām, tad šoreiz mērķis bija blīvi apdzīvotas pilsētas Izraēlas centrālajā daļā, tostarp Telavivas aglomerācija, kur dzīvo aptuveni puse valsts iedzīvotāju.

Turklāt Irānas raķetes bija diezgan spēcīgas.

Daudzām no tām bija vismaz 500 kilogramus smagas kaujas galviņas, un tās saturēja fragmentācijas kaujas galviņas.

Saskaņā ar Izraēlas datiem pirms konflikta sākuma Irānai bija 2000 līdz 2500 šādu raķešu, un aptuveni puse no tām tikusi saglabāta.

Izraēlā iznīcināto objektu vidū ir viens no valsts lielākajiem zinātniskajiem centriem, lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Haifā un slimnīca Izraēlas dienvidos.

Izraēlas ekonomika konflikta laikā gandrīz apstājās, skolas un uzņēmumi, izņemot vitāli svarīgus, bija slēgti.

Izraēlas dienesti paziņoja, ka uzbrukumos tika nogalināti 28 cilvēki un vairāk nekā 1300 ievainoti.