Par Mārtina apstiprināšanu balsoja 95 no 174 parlamenta apakšnama deputātiem, bet pret – 76.

Vēlāk Martinu valdības vadītāja amatā vēl jāapstiprina prezidentam Maiklam Higinsam. Tikai pēc tam jaunais premjers iepazīstinās ar sava kabineta sastāvu.

Balsojums par jaunā premjerministra apstiprināšanu bija paredzēts jau trešdien, taču to nācās atlikt domstarpību dēļ par procedūru, kas noveda pie haosa parlamenta sēžu zālē.

Pēc 29.novembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām “Fianna Fáil” ar 48 deputātu vietām ievērojami apsteidza galveno opozīcijas partiju – kreisos nacionālistus “Sinn Féin” ar 39 deputātu vietām, bet trešā ar 38 deputātu vietām bija centriski labējā “Fine Gael”.

Taču “Fianna Fail” un “Fine Gael”, kas veidoja līdzšinējo valdību, kuru atbalstīja zaļie, līdz vairākumam pietrūka divu vietu, un tas izraisīja starppartiju koalīcijas sarunas.

Galu galā septiņi deputāti no Reģionālās neatkarīgās grupas, kurā ietilpst ar partijām nesaistīti likumdevēji, un vēl divi neatkarīgie vienojās atbalstīt jauno valdību.

Saskaņā ar vienošanos pirmos trīs gadus no piecu gadu ilgā valdības pilnvaru termiņa premjera krēslu ieņems Mārtins, bet “Fine Gael” līderis Saimons Heriss – vicepremjera amatu. Pēc tam uz atlikušajiem diviem gadiem politiķi vietām mainīsies.

Mārtins premjerministra amatu jau ieņēmis iepriekš. Viņš Īrijas valdību vadīja no 2020. līdz 2022.gadam.