Islande, ko tobrīd vadīja kreisā valdība, 2009. gadā iesniedza dalības pieteikumu.

Sarunas sākās 2010. gadā, bet pēc trim gadiem pēc parlamenta vēlēšanām tās tika pārtrauktas.

Centriski labējā valdība 2015. gadā Islandes pieteikumu atsauca.

Islandes ārlietu ministre Torgerdura Katrīna Gunnarsdotira žurnālistiem paziņoja, ka nākamās nedēļas sākumā iesniegs priekšlikumu parlamentam.

“Mēs plānojam tautai uzdot šādu jautājumu: “Vai sarunas par Islandes pievienošanos Eiropas Savienībai būtu jāturpina?”.

Atbilžu varianti būs “Jā, sarunas jāturpina” vai “Nē, tās nav jāturpina”, atklāja ministre.

Trīs centriski kreisās koalīcijas partijas bija vienojušās, ka balsojums par šo jautājumu jāsarīko līdz 2027. gada beigām.

Islandes premjerministre Kristrūna Frostadotira paziņoja, ka ir pienācis laiks šādam referendumam.

“Islande ir spēcīga ne tikai ekonomiski, bet arī nacionālās pašapziņas ziņā un tādējādi spēj pieņemt šo lēmumu,” uzskata premjere.

Kad Islandes pievienošanās sarunas tika apturētas, 27 no 33 sadaļām sarunās bija atvērtas un 11 bija pabeigtas, atgādināja valdība.

Nebija atvērta sadaļa par zivsaimniecību, kas, domājams, būs vissarežģītākā.

ES paplašināšanās komisāre Marta Kosa piektdien paziņoja, ka Islande gatavojas pieņemt nozīmīgu lēmumu.

“Islande jau ir spēcīgs un stratēģisks partneris.

(..) Pasaulē, kurā ir konkurējošas ietekmes sfēras, dalība ES piedāvā enkuru blokā, kas balstīts uz vērtībām, labklājību un drošību,” norādīja Kosa.

Saskaņā ar sabiedriskās raidorganizācijas RUV februāra sākumā publicētajiem aptaujas rezultātiem pievienošanās atbalstītāju un pretinieku skaits ir aptuveni vienāds.