Šādi amerikāņu domnīcas analītiķi komentē publikāciju laikrakstā “Washington Post” par it kā notikušajiem Prigožina centieniem sazināties ar Ukrainas izlūkdienestu un nodot ziņas par Krievijas karavīru pozīcijām apmaiņā pret Ukrainas karavīru aiziešanu no Bahmutas.

Kā uzskata eksperti, šādi “Vagner” vadītājs turpina savu cīņu ar Krievijas Aizsardzības ministriju, bet ne ar autoritāro līderi Vladimiru Putinu.

Analītiķi uzskata, ka Kremlis zinājis par Prigožina potenciālajiem kontaktiem ar Ukrainas izlūkdienestu, tāpēc nav bijuši pārsteigti par šo faktu.

“Vārdā neminēti avoti Kremlī paziņoja, ka Krievijas prezidenta administrācija gatavo Prigožina publiskas diskreditācijas operāciju, tomēr norādīja, ka Kremlis diez vai draudēs viņam, kamēr “Vagner” spēki atrodas pirmajās līnijās,” norāda ISW.

“Prigožins komandē “Vagner” spēkus Donbasā, un viņa atstādināšana kaitētu krievu pozīcijām Bahmutā, bet uz tādu risku Putins diez vai izies,” spriež analītiķi.

Kremlis nevar vienkārši atstādināt Prigožinu no amata, jo “Vagner” ir privāts uzņēmums.

Vienīgais vieds, kā nomainīt īpašnieku, ir, panākot kontroli pār uzņēmumu.

“Lai panāktu, ka Prigožins nekontrolē “Vagner”, ironiskā kārtā būs jāpanāk Kremļa kontrole pār algotņu grupējumu, no kura Putins visiem spēkiem cenšas formāli distancēties,” rezumē ISW.