Saskaņā ar analītiķu novērojumiem Krievijas amatpersonas, jo īpaši Krievijas galvenais sarunvedējs Kirils Dmitrijevs, apgalvo, ka Ukrainas karaspēka izvešana no Donbasa varētu būt “ceļš uz mieru”.

Tajā pašā laikā citas amatpersonas, piemēram, ģenerālis Valērijs Gerasimovs, piemin buferzonas Harkivas, Sumu un Dņipropetrovskas apgabalos, kas liecina par daudz plašākām teritoriālajām ambīcijām.

Saskaņā ar ISW datiem Krievija izvirza arī politiskus un stratēģiskus mērķus, tostarp prasības NATO un Rietumvalstīm.

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins izteicies, ka miermīlīgam noregulējumam būtu jārisina kara pamatcēloņi, bet Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Žuravļevs uzsvēris, ka Donbass nav galvenais jautājums, pieminot NATO un “Ukrainas neonacisma” tēmas.

ISW norāda, ka šīs prasības atkārto Krievijas 2021. un 2022. gadā pausto nostāju, kas paredz ierobežot NATO paplašināšanos, atgriežot to 1997. gada robežās, un aizstāt Ukrainas demokrātisko valdību ar Maskavas ielikteņiem.

Institūta analītiķi vērš uzmanību uz Krievijas mediju un ultranacionālistu izdevumu publikācijām, kurās norādīts, ka pat Ukrainas karaspēka izvešana no Donbasa būtu tikai pagaidu solis pirms citu Krievijas prasību, tostarp denacifikācijas un demilitarizācijas, īstenošanas.

Krievijas amatpersonu paziņojumi vietējai auditorijai apstiprina, ka Krievija neapmierināsies ar ierobežotu miera risinājumu un vēlas pilnīgu Ukrainas kapitulāciju, brīdina ISW.