Saskaņā ar Dienvidkorejas un ASV izlūkdienestu sniegto informāciju Ziemeļkoreja oktobrī nosūtīja uz Krievijas Kurskas apgabalu 10 000 līdz 12 000 karavīru, kas mēnesi vēlāk iesaistījās pirmajās kaujās ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Saskaņā ar Dienvidkorejas izlūkdienestu aplēsēm jau janvāra sākumā tika nogalināti 300 Ziemeļkorejas karavīru un aptuveni 2700 tika ievainoti.

Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka nogalināto un ievainoto bija vēl vairāk – 3800 ziemeļkorejiešu.

Saglabājoties šādai tendencei, pēc aptuveni 12 nedēļām visi ziemeļkorejieši varētu būt neitralizēti. Vai ievainotie Ziemeļkorejas karavīri atgriezīsies frontē, nav zināms.

Dienvidkorejas izlūkdienesti milzīgos Ziemeļkorejas karaspēka zaudējumus skaidro ar izpratnes trūkumu par modernām kara metodēm, kā arī ar to, ka Ziemeļkorejas karavīriem Kurskas apgabalā pavēlēts nogalināt sevi, ja draud nonākšana gūstā.

Zelenskis 11.janvārī paziņoja, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir izdevies sagūstīt pirmos Ziemeļkorejas karavīrus.

Ukrainas prezidents piedāvājis Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam apmainīt karagūstekņus pret Ukrainas karavīriem, kas atrodas Krievijas gūstā.

Taču viņš piebilda, ka tiem Ziemeļkorejas karavīriem, kuri nevēlēsies atgriezties dzimtenē, tiks dotas citas iespējas. “Jo īpaši tiem no Korejas, kuri izteiks vēlmi tuvināt mieru, izplatot korejiešu valodā patiesību par šo karu,” solīja Zelenskis.