“Krievija atsevišķos gadījumos ir pastiprinājusi darbības un palielinājusi savu klātbūtni (..) mūsu tuvumā,” AFP norādīja Zviedrijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MUST) vadītājs Tomass Nilsons.

Viņaprāt, Maskava diemžēl turpinās šādas aktivitātes neatkarīgi no tā, vai tai izdosies sasniegt savus mērķus Ukrainā vai nē.

Nilsons neminēja konkrētus uzbrukumus, taču MUST savā ikgadējā ziņojumā par draudiem Zviedrijai norāda, ka Krievija “ir izstrādājusi plašu metožu klāstu, ko var izmantot hibrīdkara ietvaros”, tostarp dezinformāciju, kiberuzbrukumus, ekonomiskās sankcijas, izlūkošanas operācijas un iejaukšanos vēlēšanās.

“Vēl vairāk cenšoties sasniegt savus mērķus, var iestāties zināms izmisums,” runājot par Krieviju, brīdināja Nilsons.

Vienlaikus viņš brīdināja, ka gadījumā, ja Krievijai izdosies gūt panākumus, tas var izraisīt Maskavai vēl lielāku vēlmi riskēt.

Krievija “pastāvīgi attīsta savas spējas un ir gatava uzņemties lielāku risku un izmantot tās”, uzskata MUST vadītājs. “Tostarp tas, ko es saucu par progresīvu sabotāžu.

Tostarp slepkavību sazvērestības, nopietnas dedzināšanas un uzbrukumus kritiskai sabiedrības infrastruktūrai,” viņš piebilda.

MUST savā ziņojumā norādīja, ka līdz šim “visriskantākās darbības, izmantojot sabotāžas un hibrīdkara pasākumus, galvenokārt ir skārušas citus sabiedrotos”.

Tomēr Nilsons aģentūrai AFP norādīja, ka Zviedrijas drošības situācija turpinājusi pasliktināties, kā tas bijis iepriekšējos gados, jo īpaši kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

Krievija ir arī galvenais “militārais drauds Zviedrijai un NATO”, teikts ziņojumā, kurā brīdināts, ka draudi, visticamāk, pieaugs, jo Krievija palielina resursus saviem bruņotajiem spēkiem.

“Līdztekus resursiem karam Ukrainā Krievija pastiprina savus resursus Baltijas jūras reģionā, jo tas Krievijai ir stratēģiski ļoti svarīgs reģions gan ekonomiski, gan militāri,” teikts MUST ziņojumā.

MUST norādīja, ka Krievijas spēku palielināšana Baltijas jūrā jau ir sākusies, taču piebilda, ka tempu ietekmēs tas, kā turpmāk attīstīsies Krievijas karš pret Ukrainu. To ietekmēs arī Krievijas ekonomikas stāvoklis un valsts attiecības ar Ķīnu.