“Pasaulei ir jāzina, un “Hamās” līderiem ir jāzina – ja līdz ramadānam mūsu ķīlnieki nebūs mājās, kaujas turpināsies visur, arī Rafahas teritorijā,” atvaļinātais armijas ģenerālštāba komandieris Gancs teica svētdien Jeruzalemē notikušajā Amerikas ebreju līderu konferencē.

Ramadāna sākums gaidāms 10.martā.

Izraēlas valdība iepriekš nebija nosaukusi konkrētu termiņu ofensīvas Rafahā sākumam. Izraēlas Gazas joslas dienvidu pilsētā patvērumu meklējusi lielākā daļa no 1,7 miljoniem palestīniešu, kas devās prom no joslas ziemeļiem.

Bažās par lielu upuru skaitu, ārvalstu valdības un palīdzības organizācijas ir vairākkārt mudinājušas Izraēlu saudzēt Rafahu, kas ir pēdējā lielākā Gazas joslas pilsēta, kurā četrus mēnešus ilgā kara laikā nav iebrucis Izraēlas sauszemes karaspēks.

Neskatoties uz pieaugošo starptautisko spiedienu, tostarp ASV prezidenta Džo Baidena tiešu aicinājumu, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu uzstāj, ka karu nevar pabeigt, neieejot Rafahā.

Tajā pašā konferencē svētdien Netanjahu atkārtoti solīja “pabeigt darbu, lai gūtu pilnīgu uzvaru” pār “Hamās” ar vai bez vienošanās par ķīlniekiem.

Gancs, kuram Izraēlas kara valdībā nav konkrēta portfeļa, klāstīja, ka plānotā ofensīva Rafahā būs koordinēta un notiks saziņā ar ASV un Ēģiptes pārstāvjiem, lai veicinātu evakuāciju un “pēc iespējas līdz minimumam samazinātu civiliedzīvotāju upurus”.

Tomēr Izraēlas amatpersonas nav precizējušas, kur civiliedzīvotāji no Rafahas varētu droši doties.

Vairāku nedēļu ilgās sarunās par pamieru pusēm vienošanos nav izdevies panākt, un galvenā vidutāja Katara nedēļas nogalē atzina, ka vienošanās iespējas gaist.

Izraēlas galvenās sabiedrotās un militārās atbalstītājas ASV ir centušās panākt sešu nedēļu pamieru apmaiņā pret 130 ķīlniekiem, kas joprojām atrodas Gazas joslā. Izraēlas amatpersonas lēš, ka ap 30 no šiem ķīlniekiem ir miruši.

Izraēla ir pārliecināta, ka daudzi no ķīlniekiem un “Hamās” līderiem atrodas Rafahā.

Jau vēstīts, ka 7.oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas.

Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.

Izraēla uz “Hamās” uzbrukumu reaģēja, uzsākot Gazas joslas masveida bombardēšanu, bet vēlāk izvērsa arī sauszemes operāciju.