Augstākās tiesas priekšsēdētājs Īzāks Amits norādīja, ka lēmuma apturēšana daļēji saistāma ar to, ka valdība “skaidri nav izpildījusi apņēmšanos neveikt neatgriezeniskus pasākumus, kamēr tiesa nav pieņēmusi galīgo lēmumu”.

Viņš piebilda, ka tiesas lēmumu atbalsta arī ģenerālprokurore Gali Baharava-Miara.

Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja lēmumu “Galei Cahal” slēgt no 1. marta.

1950. gadā dibinātā radiostacija ir plaši pazīstama ar savām ziņu programmām, un tai seko gan vietējie, gan ārvalstu korespondenti.

Valdības veiktā auditorijas aptauja liecina, ka tā ir trešā klausītākā Izraēlas radiostacija ar 17,7% tirgus daļu.

Premjerministrs Benjamins Netanjahu mudināja ministrus atbalstīt slēgšanu, norādot, ka gadu gaitā jau vairākkārt izskanējuši priekšlikumi izbeigt radiostacijas pakļautību armijai, to likvidēt vai privatizēt.

Taču ģenerālprokurore, kas ir arī valdības juridiskā padomniece un pret ko premjerministrs ir ierosinājis atlaišanas procedūru, brīdināja, ka stacijas slēgšana rada “bažas par iespējamu politisku iejaukšanos sabiedriskajā apraidē”.

Viņa piebilda, ka tas “rada jautājumus par vārda un preses brīvības pārkāpšanu”.

Aizsardzības ministrs Izraēls Kacs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka “Galei Cahal” raida “politisku un šķeļošu saturu”, kas neatbilst armijas vērtībām.

Viņš norādīja, ka karavīri, civiliedzīvotāji un sērojošās ģimenes ir sūdzējušās, ka stacija nepārstāv viņus un grauj armijas morāli.

Kacs arī apgalvoja, ka demokrātiskās valstīs ir anomālija, ja radiostacija, ko vada armija, apkalpo plašu sabiedrību.

Opozīcijas līderis Jairs Lapids nosodīja lēmumu par radiostacijas slēgšanu, nosaucot to par valdības centienu sastāvdaļu apspiest vārda brīvību pirms vēlēšanām.

Izraēlā 2026. gadā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un Netanjahu ir paziņojis, ka centīsies iegūt vēl vienu pilnvaru termiņu premjerministra amatā.