Par likumprojekta apstiprināšanu balsoja 67 no 120 Kneseta deputātiem, bet pret balsoja viens likumdevējs. Opozīcijas deputāti balsojumu boikotēja.

Balsojums apliecina premjerministra Benjamina Netanjahu apņēmību īstenot tiesu sistēmas reformu, kas 2023.gadā izsauca vienu no plašākajām protesta kustībām Izraēlas vēsturē, pirms to aizēnoja palestīniešu teroristiskā grupējuma “Hamās” sarīkotais 7.oktobra slaktiņš.

Centriskās partijas “Yesh Atid” (Nākotne ir) līderis Jairs Lapids sociālās saziņas vietnē “X” jau paziņojis, ka vairāku opozīcijas partiju vārdā jau iesniedzis prasību Augstajā tiesā, apstrīdot tikko pieņemto likumu.

Tikmēr tieslietu ministrs Jarivs Levins, kas iesniedza likumprojektu, norādījis, ka tas nepieciešams, lai atjaunotu līdzsvaru starp varas likumdošanas un tiesu atzariem.

Savas uzrunas noslēgumā pirms balsojuma Levins nosodīja Augstāko tiesu, kas “faktiski atcēlusi Knesetu”.

“Tā piesavinājusies pilnvaras atcelt likumus un pat pamatlikumu. Tas ir kas nedzirdēts ikvienā no pasaules demokrātijām,” uzsvēra ministrs. “Taču mūsu Augstākā tiesa neapstājas pie Kneseta mīdīšanas kājām. Tā sevi pacēlusi virs valdības. Tā var atcelt jebkuru valdības rīcību, piespiest valdību uz jebkuru darbību, atcelt jebkuru valdības ieceltu amatpersonu.”

“Tā ir liekulība un vienpusība kara laikā apgalvot, ka Knesetam aizliegts darboties, kamēr tiesai ļauts rīkoties,” piebilda Levins.

Līdz šim tiesnešus, tajā skaitā Augstākās tiesas locekļus, iecēla komiteja deviņu tiesnešu, parlamenta deputātu un advokatūras pārstāju sastāvā. Komitejas darbību uzraudzīja Tieslietu ministrija.

Jaunais likums, kas stāsies spēkā līdz ar jaunā Kneseta sasaukuma sanākšanu, paredz, ka komiteju tiesnešu iecelšanai turpmāk veidos trīs Augstākās tiesas tiesneši, tieslietu ministrs, vēl viens valdības loceklis, viens deputāts, kas pārstāv valdošo koalīciju, viens opozīcijas deputāts un divi sabiedrības pārstāvji, no kuriem vienu izvirzīs pozīcija, bet otru – opozīcija.