62 parlamentārieši, tai skaitā premjerministrs Benjamins Netanjahu, balsoja par šo likumprojektu, kuru ierosinājis nacionālās drošības ministrs Itamars Ben Gvirs. 48 parlamenta deputāti balsoja pret un viens atturējās.

Ben Gvirs pirms balsojuma valkāja piespraudi cilpas formā, kas simbolizēja viņa atbalstu šim likumprojektam. “Mēs veidojām vēsturi! Mēs apsolījām. Mēs izpildījām,” ministrs ierakstīja platformā “X” pēc balsojuma.

Likumprojekts padarīs nāvessodu par ierastu sodu Rietumkrasta palestīniešiem, kas atzīti par vainīgiem cilvēku tīšā nogalināšanā uzbrukumos, kurus Izraēlas karatiesa atzinusi par teroraktiem.

Likumprojekts paredz, ka “īpašos apstākļos” šis sods var tikt samazināts līdz mūža ieslodzījumam.

Palestīnieši Rietumkrastā automātiski tiek tiesāti Izraēlas karatiesās.

Šis likumprojekts tomēr nosaka, ka Izraēlas krimināltiesas “piespriedīs nāvessodu vai mūža ieslodzījumu [jebkuram], kurš tīši izraisa cilvēka nāvi ar mērķi kaitēt Izraēlas pilsonim vai iedzīvotājam nolūkā izbeigt Izraēlas Valsts eksistenci”.

Krimināltiesas tiesā Izraēlas pilsoņus, tai skaitā palestīniešus un Austrumjeruzalemes iedzīvotājus.

Likumprojektā par nāvessoda izpildes metodi ir noteikta pakāršana, piebilstot, ka tas jāizpilda 90 dienu laikā pēc sprieduma, bet ir iespējama nāvessoda izpildes atlikšana uz laiku līdz 180 dienām.

Likumprojekts ir pretrunā Izraēlas Pamatlikumam, kas aizliedz patvaļīgu diskrimināciju. Neilgi pēc tā pieņemšanas Apvienība par civiltiesībām Izraelā iesniedza petīciju Augstākajā tiesā, pieprasot tā anulēšanu.

Lai gan Izraēlā jau pastāv nāvesods par dažiem noziegumiem, tas faktiski netiek piemērots. Nacistiskā holokausta īstenotājs Ādolfs Eihmans 1962. gadā kļuva par pēdējo cilvēku, kas Izraēlā sodīts ar nāvi.