Valdībā, kuras sastāvu paziņoja Elizejas pils, savus amatus saglabājuši vairāki ietekmīgākie iepriekšējās valdības locekļi, tajā skaitā ārlietu ministrs Žans Noels Baro, iekšlietu ministrs Bruno Retaijo un aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekornī.

Beirū valdība paļaujas uz centristu un konservatīvo atbalstu, no kura bija atkarīga arī viņa priekšteča Mišels Barnjē mazākuma valdība, kas decembra sākumā neizturēja uzticības balsojumu Nacionālajā sapulcē.Jaunajā valdībā atgriezušies arī vairāki politiskie smagsvari, tajā skaitā divi bijušie premjeri – Manuels Valss un Elizabete Borne, kā arī bijušais iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns. Tagad viņi attiecīgi ieņems aizjūras teritoriju ministra, izglītības ministra un tieslietu ministra amatus.

Tomēr nav skaidrs, vai jaunā valdība spēs ilgi noturēties pie varas, jo kreisās partijas ļāvušas noprast, ka nav apmierinātas ar rezultātiem, ko devušas sarunas ar Beirū.

Tikmēr Nacionālās apvienības (RN) frakcijas vadītāja Nacionālajā sapulcē Marina Lepēna otrdien paziņojusi, ka jaunās valdības dienas ir skaitītas un ka dažu mēnešu laikā gaidāmas prezidenta ārkārtas vēlēšanas.

Nacionālkonservatīvie novembrī atbalstīja kreiso ierosināto neuzticības izteikšanu Barnjē valdībai.

Francija atrodas politiskā strupceļā kopš jūlijā notikušajām Nacionālās sapulces pirmstermiņa vēlēšanām, pēc kurām parlamenta apakšpalāta ir sašķelt trijos lielos blokos – kreisajos, centristos un labējos, no kuriem nevienam nav absolūtā vairākuma.

Tajā pašā laikā Francija atrodas dziļā ekonomiskā krīzē, ko izraisījis augošais valsts parāds un lielais budžeta deficīts.

Paredzams, ka Bairū ar savas valdības programmu iepazīstinās 14.janvārī.