ASV Aizsardzības ministrijas piektdien publiskotais dokuments ir pirmais aizsardzības stratēģijas atjauninājums kopš 2022. gada, un militāram dokumentam tas ir ļoti politisks teksts. Tajā ASV partneri no Eiropas līdz Āzijai kritizēti par paļaušanos uz to, ka iepriekšējās ASV administrācijas subsidē to aizsardzību. Dokumentā aicināts “krasi mainīt pieeju, fokusu un toni”.

“Pārāk ilgi ASV valdība ir atstājusi novārtā – pat noraidījusi – amerikāņu un viņu konkrēto interešu izvirzīšanu pirmajā vietā,” teikts dokumenta ievadā.

“Mēs labticīgi sadarbosimies ar mūsu kaimiņvalstīm, sākot no Kanādas līdz mūsu partneriem Centrālamerikā un Dienvidamerikā, bet mēs nodrošināsim, ka viņi respektē un dod savu ieguldījumu, lai aizstāvētu mūsu kopējās intereses. Un tur, kur viņi to nedara, mēs būsim gatavi mērķtiecīgi un izlēmīgi rīkoties, lai konkrēti aizstāvētu ASV intereses,” norādīts dokumentā.

Nacionālās aizsardzības stratēģijā ietverta ASV prezidenta Donalda Trampa filozofija “Amerika pirmajā vietā”, kas atbalsta neiejaukšanos ārvalstīs, apšauba gadu desmitiem ilgušās stratēģiskās attiecības un par prioritāti izvirza ASV intereses.

Pēdējo reizi Nacionālā aizsardzības stratēģija tika publicēta 2022. gadā toreizējā prezidenta Džo Baidena laikā, un tajā galvenā uzmanība tika pievērsta Ķīnai kā ASV galvenajai konkurentei.

Jaunajā stratēģijā ASV norāda, ka sagaida atbalstu no partneriem Rietumu puslodē un vienlaikus brīdina, ka ASV “aktīvi un bezbailīgi aizstāvēs Amerikas intereses visā Rietumu puslodē”. Dokumentā īpaši norādīts uz piekļuvi Panamas kanālam un Grenlandei.

Dokumentā Ķīna, kuru Baidena administrācija uzskatīja par galveno ASV pretinieci, novērtēta kā stabils spēks Indijas un Klusā okeāna reģionā, kuru tikai jāattur no dominēšanas pār ASV vai tās sabiedrotajiem. Dokumentā norādīts, ka “mērķis nav dominēt pār Ķīnu, kā arī nav mērķis to nožņaugt vai pazemot”.

“Prezidents Tramps tiecas pēc stabila miera, godīgas tirdzniecības un cieņpilnām attiecībām ar Ķīnu,” teikts dokumentā, kurā Taivāna vispār nav pieminēta. Saskaņā ar ASV likumiem tām ir pienākums sniegt Taivānai militāru atbalstu.

Dokumentā arī teikts, ka “Dienvidkoreja ir spējīga uzņemties galveno atbildību par Ziemeļkorejas atturēšanu ar kritisku, bet ierobežotāku ASV atbalstu”.

Lai gan aizsardzības stratēģijā ir teikts, ka “Krievija pārskatāmā nākotnē joprojām būs pastāvīgs, bet kontrolējams drauds NATO austrumu dalībvalstīm”, tajā apgalvots, ka NATO sabiedrotie ir daudz spēcīgāki un ir spējīgi uzņemties galveno atbildību par Eiropas konvencionālo aizsardzību.

Stratēģijā teikts, ka Pentagonam būs galvenā loma NATO, pat ja ASV pielāgos savu spēku izvietojumu un aktivitātes Eiropā tā, lai koncentrētos uz citām prioritātēm.