Piektdien Baltā nama publiskotajā dokumentā pausta asa kritika par Eiropas migrācijas un vārda brīvības politiku, pausts pieņēmums, ka viņiem draud “civilizācijas izdzēšanas perspektīva”, un izteiktas šaubas par to, vai viņi ilgtermiņā būs uzticami kā Amerikas partneri.

ASV stratēģiju “galvenokārt motivē tas, kas ir izdevīgs Amerikai, jeb, divos vārdos sakot, “Amerika pirmajā vietā”,” teikts dokumentā.

Šī ir pirmā nacionālās drošības stratēģija kopš Trampa atgriešanās amatā janvārī.

Tā ir krasa atkāpšanās no prezidenta Džo Baidena administrācijas nospraustā kursa, kas centās atjaunot alianses pēc Trampa pirmās prezidentūras.

Kā teikts stratēģijā, Krievijas izvērstā kara pret Ukrainu izbeigšana ir Amerikas vitālās interesēs.

Taču dokumentā skaidri norādīts, ka ASV vēlas uzlabot attiecības ar Krieviju un ka kara izbeigšana ir ASV pamata interese, lai “atjaunotu stratēģisko stabilitāti ar Krieviju”.

Dokumentā ir arī kritiski vērtēti ASV sabiedrotie Eiropā. Ekonomisko stagnāciju Eiropā “aizēno reāla un daudz skarbāka civilizācijas izdzēšanas perspektīva”, teikts dokumentā.

ASV uzskata, ka Eiropu novājina tās imigrācijas politika, dzimstības samazināšanās, “vārda brīvības cenzūra un politiskās opozīcijas apspiešana”, kā arī “nacionālās identitātes un pašapziņas zudums”.

“Ja pašreizējās tendences turpināsies, pēc 20 vai mazāk gadiem kontinents vairs nebūs atpazīstams. Līdz ar to nebūt nav skaidrs, vai dažu Eiropas valstu ekonomika un militārās aprindas būs pietiekami spēcīgas, lai saglabātu uzticamu sabiedroto statusu,” teikts dokumentā.

“Daudzas no šīm valstīm pašlaik pastiprina savu pašreizējo kursu. Mēs vēlamies, lai Eiropa paliktu eiropeiska un atgūtu savu civilizācijas pašapziņu.”