ES sankcijas var ietvert līdzekļu un aktīvu, tostarp kriptoaktīvu, iesaldēšanu, ceļošanas aizliegumus, ieroču embargo un uzņēmējdarbības ierobežojumus.

Lai gan sankcijas tiek pieņemtas ES līmenī, izpilde ir dalībvalstu ziņā, un pašlaik tajās valda atšķirīgas izpratnes par to, kas uzskatāms par izvairīšanos no sankcijām, kā arī atšķiras par to paredzētie sodi.

Jaunais likums noteiks vienotu definīciju sankciju pārkāpšanai, un ietver, piemēram, līdzekļu neiesaldēšanu, ceļošanas aizlieguma vai ieroču embargo neievērošanu, līdzekļu pārskaitīšana personām, uz kurām attiecas sankcijas, vai darījumu veikšanu ar valsts struktūrām valstīs, kurām piemērotas sankcijas.

Par sodāmu pārkāpumu kļūs arī finanšu pakalpojumu vai juridisko konsultāciju sniegšana ar mērķi palīdzēt pārkāpt sankcijas.

Direktīva arī definē sankciju apiešanu un nodrošina, ka tas ir sodāms pārkāpums.

Piemēri ietver iesaldējamo līdzekļu slēpšanu vai pārsūtīšanu, īpašuma patieso īpašnieku slēpšanu un vajadzīgās informācijas nesniegšanu.

Likums nosaka, ka humānā palīdzība vai cilvēku pamatvajadzību atbalstīšana nav uzskatāma par sankciju pārkāpumu.

Direktīva nodrošina atturošus sodus par sankciju pārkāpšanu un apiešanu, kā nosaka, ka tas ir krimināls nodarījums, par ko visās dalībvalstīs jāpiespriež cietumsods uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ja sankcijas pārkāpj vai apiet uzņēmumi, tiesnešiem jābūt iespējai noteikt atturošus naudas sodus, tomēr dalībvalstis var izvēlēties, vai maksimālais sods jāaprēķina, pamatojoties uz uzņēmuma gada apgrozījumu pasaulē, vai arī kā konkrēti summas “griesti”.

Pašlaik atšķirības dalībvalstu paredzētajos sodos ļauj uzņēmējiem meklēt labvēlīgākās jurisdikcijas, proti, dalībvalstis, kurās par sankciju apiešanu piemērots vismazākais sods.

Jaunais likums dotu tiesnešiem visdažādākos līdzekļus pārkāpēju sodīšanai.

Papildus tīšiem pārkāpumiem, ieroču vai divējāda lietojuma preču tirdzniecība tiktu sodīta arī gadījumos, ja tā notikusi rupjas nolaidības dēļ.

Likums vēl oficiāli jāapstiprina arī ES Padomei. Tas stāsies spēkā divdesmit dienas pēc publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī, un pēc tam dalībvalstīm būs viens gads, lai to transponētu nacionālajos tiesību aktos.

ES savas kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros ir pieņēmusi vairāk nekā 40 sankciju režīmus pret trešajām valstīm, un pēdējo reizi – pret Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā.

Tomēr Eiropas Komisija konstatējusi, ka ES sankciju nekonsekventa izpilde ir mazinājusi to efektivitāti.