69 gadus vecais jaunievēlētais prezidents ir aicinājis veidot “konstruktīvas attiecības” ar Rietumvalstīm, lai “izvestu Irānu no tās izolācijas”, un atbalsta 2015. gadā noslēgtās kodolvienošanās starp Irānu un pasaules lielvarām atjaunošanu.

Piektdien angliski iznākošajā laikrakstā “Tehran Times” publicētā rakstā, Pezeškiāns pauda, ka pēc ASV izstāšanās no 2015. gada vienošanās Eiropas valstis apņēmās mēģināt to glābt un mazināt ASV sankciju ietekmi.

“Eiropas valstis nav pildījušas visas šīs saistības,” rakstīja Pezeškiāns.

“Neraugoties uz šiem kļūdainajiem soļiem, es ceru iesaistīties konstruktīvā dialogā ar Eiropas valstīm, lai nostādītu mūsu attiecības uz pareizā ceļa, pamatojoties uz savstarpējas cieņas un vienlīdzības principiem,” pavēstīja jaunievēlētais Irānas prezidents.

Eiropas Savienības preses pārstāve Nabila Masrali iepriekš apsveica Pezeškiānu ar ievēlēšanu amatā, piebilstot, ka 27 valstu bloks ir “gatavs sadarboties ar jauno valdību atbilstoši ES kritiskās iesaistes politikai”.

Vašingtona ar toreizējā valsts prezidenta Donalda Trampa lēmumu 2018. gadā vienpusēji izstājās no vienošanās, atkārtoti ieviešot sankcijas un liekot Irānai pakāpeniski samazināt apņemšanos ievērot tās nosacījumus.

Vienošanās mērķis bija ierobežot kodolprogrammu, kuru, kā apgalvo Teherāna, tā īsteno civiliem mērķiem.

Vienošanos parakstīja arī Lielbritānija, Ķīna, Francija, Vācija un Krievija. Pēc ASV izstāšanās Eiropas valstis mēģināja vienošanos saglābt, solot mazināt ASV sankciju ietekmi, tomēr Irāna tās ir apsūdzējusi par bezdarbību.

Pezeškiāns ir sirds ķirurgs, kura vienīgā politiskā pieredze ir veselības ministra darbs pirms divdesmit gadiem.

Prezidenta ārkārtas vēlēšanas tika izsludināts, jo maijā helikoptera katastrofā gāja bojā iepriekšējais prezidents – ultrakonservatīvais Ebrahims Raisi, kura amata termiņš beigtos 2025. gadā.

Reformistu kandidāts Pezeškiāns Irānas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 6. jūlijā pārspēja stingrās līnijas piekritēju Saīdu Džalili. Paredzēts, ka viņš prezidenta amata zvērestu nodos 30. jūlijā.

Prezidents, kas tiek ievēlēts uz četru gadu termiņu, Irānā ir otra augstākā amatpersona un vada valdību. Taču augstākais Irānas teokrātiskā režīma līderis ir ajatolla Ali Hameneji, kas arī nosaka galveno ārpolitikas kursu. Konstitūcija viņam piešķir galavārdu visos stratēģiskajos jautājumos.