Mirušo nesašāva policisti, “bet kāds, kurš acīmredzot vēlējās sevi aizsargāt,” paziņoja Jaunkaledonijas augstais komisārs Luī Lefranks, kurš šīs nekārtības nodēvēja par sacelšanos. Viņš aicināja uz mieru un savaldību.

Lefranks sacīja, ka notikusi šaudīšanās starp nekārtību cēlājiem un civilās aizsardzības grupām Numeā un vienā no tās piepilsētām. Notika arī mēģinājums iebrukt policija iecirknī.

Protesti izraisījās pirmdien, kad Francijas parlamentā Parīzē sākās debates par vēlētāju loka paplašināšanu Jaunkaledonijas provinču vēlēšanās.

Francijas parlamenta apakšpalāta Nacionālā sapulce naktī pieņēma šo likumprojektu. Par to nobalsoja 351 likumdevējs, bet pret balsoja 153.

Nekārtībās Jaunkaledonijā ievainoti aptuveni 60 policisti un aizdedzinātas daudzas ēkas, tai skaitā skolas.

Jaunkaledonijā izsludināta nakts komandantstunda un arī dienā cilvēki aicināti daudz nepārvietoties un palikt mājās. Aizliegta publiska pulcēšanās, alkohola tirdzniecība un ieroču nēsāšana. Slēgta arī lidosta.

Jaunkaledonijas galvaspilsētā Numeā notika ieslodzīto mēģinājums izlauzties no cietuma, bet tas tika novērsts.

1998.gada Numeas vienošanās paredz, ka Francija pakāpeniski Jaunkaledonijai nodos lielāku politisko varu. Atbilstoši vienošanās nosacījumiem Jaunkaledonijā notikuši trīs neatkarības referendumi, un tajos neatkarība noraidīta.

Jaunkaledonijas pamatiedzīvotāji kanaki, kas iestājas par neatkarību, 2021.gada decembrī notikušā referenduma rezultātus neatzīst. Covid-19 pandēmijas dēļ kanaki šo balsojumu boikotēja.

Numeas vienošanās arī paredz, ka vēlētāju saraksti nav atjaunoti kopš 1998.gada, un tas nozīmē, ka cilvēki, kas Jaunkaledonijā ieradušies no Francijas pamatteritorijas vai citām valstīm pēdējo 25 gadu laikā, nevar balsot provinču vēlēšanās.

Situāciju, kad vēlēšanās nevar piedalīties katrs piektais iedzīvotājs, Francijas valdība nodēvējusi par absurdu, savukārt separātisti bažījas, ka no vēlētāju loka paplašināšanas labumu gūs profranciskie politiķi, bet pamatiedzīvotāju kanaku loma tiks padarīta vēl mazāka.