Jaunzēlandes premjerministrs Kristofers Luksons un Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanīzs tikās Kvīnstaunā uz savu otro tikšanos šogad.

Luksons sacīja, ka viņa valsts vēlas ciešāku militāro sadarbību ar Austrāliju, kuru viņš dēvē par Jaunzēlandes “vienīgo sabiedroto”.

“Mēs esam pievērsuši lielu uzmanību sadarbspējai ar Austrāliju. Mēs vēlamies kļūt par spēku pavairotāju,” žurnālistiem sacīja Jaunzēlandes premjerministrs.

“Mēs vēlamies būt vienoti, savā veidā pēc būtības “Anzac” spēki, kas darbojas mūsu reģionā,” viņš piebilda, atsaucoties uz Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusu, kurā abu tautu karavīri pirmo reizi kopā cīnījās Pirmā pasaules kara laikā.

Abu valstu premjerministri tikās pēc tam, kad februārī Ķīnas jūras flote ar ieročiem apšaudīja Tasmana jūru, kas atdala Austrāliju un Jaunzēlandi. Mācību dēļ komerciālās aviosabiedrības bija spiestas novirzīt lidojumus.

Ķīnas flote reti dodas tik tālu uz dienvidiem, un misija, kas daļēji aptvēra Austrāliju, tika uzskatīta par Ķīnas pieaugošās militārās ietekmes paraugdemonstrējumu.

Albanīzs pagājušajā mēnesī sacīja, ka valsts vizītes laikā Pekinā viņš ir sūdzējies Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam par to, ka Ķīna par mācībām ar kaujas uguni nav brīdinājusi. Sji atbildēja, ka arī Austrālija piedalās mācībās, runājot par kuģošanas brīvības misijām, ko Austrālijas bruņotie spēki veic strīdīgajā Dienvidķīnas jūrā.

Austrālijas un Jaunzēlandes premjerministri kopīgā paziņojumā atzina, ka viņu valstis saskaras ar neparedzamāko un bīstamāko stratēģisko vidi pēdējo gadu desmitu laikā, un viņu aliansei ir izšķiroša nozīme kopīgo interešu aizsardzībā un veicināšanā reģionā.

Premjerministri arī atzinīgi novērtēja pēdējā gada laikā panākto progresu, lai pastiprinātu sadarbību un integrāciju aizsardzības jomā.

Lai gan paziņojumā Ķīna netika pieminēta, premjerministri apstiprināja, ka tika apspriesta viņu svarīgākā tirdzniecības partnere.

“Protams, ģeostratēģiskā konkurence, jo īpaši starp lielvarām, ir kaut kas tāds, ko tādas valstis kā Austrālija un Jaunzēlande kopīgi apspriež, un mēs politiski sadarbojamies,” sacīja Albanīzs.

Luksons piebilda, ka “abas valstis divpusējās attiecībās ar Ķīnu ir ievērojušas gandrīz vienu un to pašu rokasgrāmatu”.

“Ķīna ir svarīga pasaules lielvara. Ir svarīgi, ka mēs varam iesaistīties,” sacīja Luksons.

Luksons aprīlī paziņoja par plānu palielināt Jaunzēlandes armijas kaujas spējas, kas paredz divkāršot aizsardzības izdevumus līdz vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Viņš raksturoja šo pieaugumu no aptuveni 1% pēdējās divās desmitgadēs kā “lielu soli uz augšu mums”.

Demonstrējot Tokijas centienus veidot dziļākas stratēģiskās saites Klusā okeāna dienvidu daļā, Japānas karakuģi piektdien pirmo reizi gandrīz 90 gadu laikā piestāja Jaunzēlandē.

Austrālija šonedēļ paziņoja, ka Japānas uzņēmums “Mitsubishi Heavy Industries” uzbūvēs 11 Austrālijas jūras spēku fregatu floti, un paredzamā līguma vērtība ir 6,5 miljardi ASV dolāru.

Austrālijas visdārgākais aizsardzības paplašināšanas projekts ir zemūdeņu iegādes līgums ar ASV un Lielbritāniju, kura izmaksas varētu sasniegt 245 miljardus ASV dolāru. Saskaņā ar trīspusējo partnerību, kas pazīstama ar akronīmu AUKUS, Austrālija iegādāsies astoņu zemūdeņu floti, kuras darbinās ASV kodoltehnoloģijas.

ASV prezidents Donalds Tramps ir aicinājis rietumvalstis palielināt savus aizsardzības budžetus un mazāk paļauties uz ASV, lai garantētu savu drošību.