“Aukstā kara laikā, kad pie varas atradās Konrāds Adenauers vai Villijs Brants, izdevumi aizsardzībai bija no 3% līdz 4% no ekonomikas produkcijas apjoma,” izdevniecības “Funke Mediengruppe” publiskotā intervijā sacīja Stoltenbergs.

Stoltenbergs norādīja, ka arī viņa dzimtajā Norvēģijā situācija ir līdzīga. “Toreiz mums tas izdevās, un tagad mums tas ir jāizdara vēlreiz,” viņš piebilda.

Stoltenbergs atgādināja NATO samitā Viļņā jūlijā pieņemto lēmumu, saskaņā ar kuru 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) militāriem izdevumiem ir minimums, taču Berlīnei joprojām nav izdevies sasniegt šo mērķi.

NATO ģenerālsekretārs sacīja, ka sagaida, ka daudzi sabiedrotie pārsniegs šo mērķi.

Stoltenbergs, kurš agrāk bija Norvēģijas premjerministrs, atzina, ka labi saprot, cik grūti ir palielināt budžetu aizsardzībai, kad vairāk līdzekļu nepieciešams arī veselībai, izglītībai un infrastruktūrai. Taču, ja spriedze pieaug, izdevumi aizsardzībai ir jāpalielina, viņš uzsvēra.

Stoltenbergs sacīja, ka Vācija ir ceļā uz NATO noteikto mērķi atvēlēt aizsardzībai 2% no IKP, piebilstot, ka ir milzīga atšķirība, vai tāda valsts kā Vācija turas pie šī mērķa vai nē.