Pēc Stoltenberga paustā, lēmumi tuvinās Ukrainu NATO, kur ir tās vieta. Tāpat samita laikā plānots spert drosmīgus soļus, lai tālāk stiprinātu atturēšanu un aizsardzību, tostarp jaunus plānus un spēkus Eiroatlantiskajā zonā. NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka dalībvalstis vienosies par vēl ambiciozākiem plāniem palielināt ieguldījumus aizsardzībā.

Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda savā uzrunā uzsvēra, ka Lietuvā brīvība nekad nav bijusi pašsaprotama. Pēc viņa paustā, Lietuva ir valsts, kurā princips “viens par visiem, visi par vienu” ir īpaši nozīmīgs.

“Patlaban Krievija izvērš brutālu karu pret suverēnu un neatkarīgu Ukrainu NATO tuvumā. Šodien sabiedrotie pulcējušies Viļņā, lai apliecinātu kolektīvās solidaritātes un aizsardzības nozīmi,” sacīja Nausēda.

Viņš akcentēja, ka samitā sabiedrotie pulcējušies, lai pieņemtu drosmīgus lēmumus, kā stiprināt sabiedroto drošību un aizsardzību, palīdzētu Ukrainai uzvarēt karā un veicinātu partnerattiecības ar līdzīgi domājošām valstīm citos reģionos.

LETA jau rakstīja, ka šodien un rīt, 12.jūlijā, Viļņā notiek NATO samits. Samits būs nozīmīgs atskaites punkts 2022.gada NATO Madrides samita lēmumu ieviešanā.

Viļņā lems par tālākiem soļiem atturēšanas un aizsardzības stājas stiprināšanā, tostarp alianses austrumu flangā. NATO Viļņas samitā plānots arī apstiprināt jaunos, detalizētos alianses aizsardzības plānus, kā arī lemt par nepieciešamību kāpināt dalībvalstu izdevumus aizsardzībai.

Viena no gaidāmā samita prioritātēm būs NATO ilgtermiņa politisko attiecību ar Ukrainu stiprināšana, kā arī NATO praktiskā atbalsta stiprināšana. NATO dalībvalstu un valdību vadītāji plāno arī pārrunāt Ukrainas ceļu uz dalību NATO. Tāpat samitā tiks pārrunāta NATO līdzīgi domājošo partneru iesaiste globālo drošības risku mazināšanā.