Ukrainas Aizsardzības ministrija ballistisko raķešu pārtveršanas efektivitātes straujo kritumu saista galvenokārt ar pārtvērējraķešu trūkumu.

“Jūlijā Ukrainas pretgaisa aizsardzība darbojās apstākļos, kad bija kritisks pretgaisa raķešu trūkums, lai cīnītos pret ballistisko terorismu,”

teikts ministrijas paziņojumā.

“TechTimes” aprēķināja, ka aptuveni no 1. jūlija Ukraina faktiski ir izsmēlusi pārtvērējraķešu PAC-3 MSE krājumus.

Tas ir vienīgais Ukrainas rīcībā esošais raķešu tips, kas spēj iznīcināt Krievijas raķetes “Iskander-M” lidojuma beigu posmā.

Tajā pašā laikā pat “Patriot” sistēmu klātbūtne neatrisina problēmu, ja nav pietiekama skaita raķešu šīm sistēmām.

Trūkuma sekas bija manāmas atsevišķu masveida uzbrukumu laikā.

Naktī uz 2. jūliju Ukrainas gaisa aizsardzība iznīcināja 476 bezpilota lidaparātus, kā arī 44 no 46 spārnotajām un vadāmajām aviācijas raķetēm, taču pārtvēra tikai četras no 28 ballistiskajām raķetēm.

Pēc četrām dienām Krievija palaida 68 raķetes un vairāk nekā 350 bezpilota lidaparātus: Ukrainas bruņotie spēki notrieca 326 bezpilota lidaparātus un 37 no 39 spārnotajām raķetēm, taču nevienu ballistisko raķeti.

Pēc Sentendrjūsas universitātes eksperta Marka Devora teiktā, šī problēma ir ne tikai Ukrainas, bet arī globāla rakstura.

“Tikai piecas vai sešas valstis spēj ražot pārtvērējraķetes, kas spēj apturēt ballistiskās raķetes,”

viņš sacīja.

Tajā pašā laikā sabiedrotie jau cenšas palielināt ražošanas apjomus.

Jūlija beigās ASV armija noslēdza līgumu ar “Lockheed Martin” par summu līdz 58,62 miljardiem dolāru par PAC-3 MSE, un uzņēmums plāno palielināt gada ražošanas apjomu aptuveni no 620 līdz 2000 raķetēm līdz 2030. gadam.

Tomēr ražošanas cikls ilgst apmēram 24–30 mēnešus, tāpēc deficītu ātri novērst neizdosies.

Vienlaikus Ukraina un Eiropas partneri strādā pie alternatīvas – sistēmas “Freya”, ko izstrādājis Ukrainas uzņēmums “Fire Point”.

Tai vajadzētu būt lētākai un piemērotai masveida ražošanai, taču pagaidām tā vēl nav demonstrējusi reālu ballistiskā mērķa pārtveršanu.