Kallasa Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica, ka Rites stiprās puses ir spēja atrast kompromisus, vienlaikus Nīderlande nav izpildījusi NATO prasību par 2% no iekšzemes kopprodukta IKP atvēlēšanas aizsardzībai.

Premjerministre norādīja, ka Igaunijai ir trīs kritēriji NATO ģenerālsekretāra amata kandidātu izvērtēšanai.

“Viens no tiem ir, kā panākt, lai visi sabiedrotie tērē 2% no iekšzemes kopprodukta drošībai. Un tur cilvēks, kurš nāk no valsts, kas to patiešām dara, ir ticamāks nekā cilvēks, kurš nāk no valsts, kas to faktiski nedara. Vēl viens svarīgs elements mums ir bijis ģeogrāfiskais līdzsvars. Diemžēl cilvēki no Austrumeiropas nav ieņēmuši vadošus amatus NATO,” atzina Igaunijas premjerministre.

Kā trešo argumentu viņa norādīja to, ka lielās organizācijas ir svarīgi veidot koalīcijas un meklēt kompromisus.

Viņasprāt, Ritem tā ir stiprā puse, jo viņš ilgu laiku ir vadījis koalīcijas valdības, ir bijis pie Eiropas Savienības sarunu galda.

“Viņš zina, kā panākt kompromisus un gādāt, lai visi būtu vienisprātis,” teica Kallasa.

Igaunijas valdība ir tikusies gan ar Riti, gan Johannisu, tādēļ ir gatava atbalstīt to kandidātu, kurš saņems alianses vairākuma atbalstu, sacīja Igaunijas premjere.

Sagaidāms, ka pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga amata mantinieks tiks izziņots pirms jūlijā Vašingtonā gaidāmā alianses samita.

Atbilstoši NATO noteikumiem nekāds lēmums netiks apstiprināts, līdz nebūs panākta vienprātība par kādu no kandidātam.