Svarīgi ir saprast, ar kādām pozīcijām ES vienoti ir gatava sākt sarunas ar Krieviju, pirms ES ārlietu ministru sanāksmes Kiprā sacīja Kallasa.

“Es jau februārī rosināju dokumentu, kur uzskaitītas visas šīs pozīcijas, sākot ar to, ka Krievija patiešām ievēro starptautiskās saistības, kurās tā ir apņēmusies neuzbrukt kaimiņvalstīm un respektēt suverenitāti,” atgādināja ES augstākā diplomāte.

“Bet, protams, tur ir arī citi punkti. Piemēram, būtu jāatspoguļo piekāpšanās, kas tiek prasīta Ukrainai, cita starpā attiecībā uz militārajiem ierobežojumiem. Tam būtu jāattiecas arī uz Krieviju, ja ko tādu paredzēs vienošanās,” uzsvēra Kallasa.

Būtu jāatspoguļo arī plašāki jautājumi, viņa turpināja.

Eiropas drošības interesēs ir, lai Krievijas karaspēks neatrastos Gruzijā un Moldovā un lai Krievijas karaspēks neiejauktos vēlēšanās dažādās valstīs, norādīja diplomāte.

“Protams, tā ir maksimālistiska pieeja, bet līdz šim tāda ir arī Krievijas pieeja, izklāstot savas maksimālistiskās prasības,” uzsvēra Kallasa.

Svarīgākas ir nostājas, ko paudīs ES, nevis jautājums par to, kas šajās sarunās var būt ES īpašais pārstāvis, viņa norādīja.

“Es to uztveru kā lamatas, kurās Krievija vēlas mūs ievilkt, lai mēs apspriestu, kas ar viņiem risinās sarunas, un viņi jau izvēlas, kurš ir piemērots un kurš nav. Neiekritīsim šajās lamatās. Sarunas vienmēr ir komandas darbs,” uzsvēra Kallasa.

Krievija ir ieinteresēta sankciju atcelšanā, taču šādu lēmumu var pieņemt tikai ES.

Tāpēc arī ES būtu jārunā par savām skaidrajām interesēm, lai pieņemtu jebkādus lēmumus par sankcijām, norādīja ES augstā ārlietu pārstāve.