“Mēs jau esam kļuvuši par hibrīdkara mērķiem. Tai skaitā kosmosā – ar sistemātisku satelītu navigācijas signālu traucēšanu,” konferencē Briselē norādīja Kallasa. “Mūsu satelītus, zemes infrastruktūru un kosmosa nozari apdraud kinētiskie, elektroniskie un virzītas enerģijas ieroči. Spiegošana ir pastāvīgs drauds,” viņa piebilda.

Kallasa kā piemēru minēja Krievijas pretsatelītu raķešu izšaušanu un kiberuzbrukumu kosmosa sistēmai tieši pirms 2022.gada atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Viņa brīdināja ES dalībvalstis, ka tām jāpalielina savas spējas atbildēt uz draudiem kosmosā.

Viņasprāt, ES ir labāk jāuzrauga un jākonstatē atbildīgās personas, kā arī jāpaplašina bloka savstarpējās aizsardzības klauzula, lai tā attiektos arī uz kosmosu.

Kallasa paziņoja, ka ES, reaģējot uz draudiem kosmosā, varētu apsvērt iespēju piemērot sankcijas, kas būtu līdzīgas tām, kuras jau piemērotas Krievijas izlūkdienestu aģentiem par kiberuzbrukumiem. “Mums jādomā, kā vislabāk to piemērot kosmosā,” viņa piebilda.

Lai gan ES saskaras ar agresīviem sāncenšiem kosmosā, tai skaitā Krieviju un Ķīnu, Kallas uzsvēra, ka Eiropai ir jāsadarbojas ar ASV. “ASV ir svarīgākais ES partneris drošības jomā uz zemes. Mums jābūt sabiedrotajiem arī kosmosā,” teica Kallasa, piebilstot, ka kosmoss nepārprotami ir ASV iekšpolitikas dienaskārtībā.

ES aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus ir ierosinājis apvienot bloka dalībvalsts centienus koordinētā “Eiropas Kosmosa vairogā”.