Viņa norādīja, ka ES turpina strādāt pie 19. sankciju paketes pret Krieviju.

Kallasa sacīja, ka iepriekšējie ierobežojumi, kas tika noteikti pret Krievijas tā dēvēto “ēnu floti”, “tikai vienas nedēļas laikā par 30% samazināja Krievijas ieņēmumus no naftas transportēšanas caur Baltijas un Melno jūru”.

“ES sankciju dēļ Krievija ir zaudējusi miljardiem dolāru. Šie līdzekļi vairs nav pieejami Krievijas kara mašīnas finansēšanai,” paziņoja Kallasa.

Viņa nesniedza sīkāku informāciju par Krievijas naftas ieņēmumu samazināšanos.

Vēl jūlija sākumā par to ziņoja Krievijas Finanšu ministrija.

Tomēr ministrijas ziņojumā bija minēti ieņēmumi gan no naftas, gan gāzes eksporta.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju jūnijā tie samazinājās par 33,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Kā iemesli tika minētas zemākas naftas cenas un rubļa nostiprināšanās.

Augusta sākumā Krievijas Finanšu ministrija atkal ziņoja, ka līdz jūlija beigām ieņēmumi no naftas un gāzes eksporta gada laikā samazinājās par 28%.

Gada izteiksmē samazinājums par gandrīz trešdaļu reģistrēts jau trešo mēnesi pēc kārtas.

Tajā pašā laikā ES 18. sankciju pakete pret Krievijas naftu tika ieviesta tikai jūlija vidū.

ES atzinīgi vērtētu jaunu stingru ASV sankciju ieviešanu pret Maskavu, uz ko uzstājīgi aicina daži ASV politiķi, sacīja Kallasa.

Tajā pašā laikā viņa uzskata, ka Vašingtonai šādi pasākumi būtu jāievieš, saskaņojot tos ar ES.

“ASV ir iespēja piespiest Krieviju sākt nopietnas sarunas. Ja ASV un ES vienlaikus noteiks jaunas sankcijas, tas ievērojami palielinās spiedienu uz Putinu. Turklāt būs grūtāk apiet sankcijas. Maskavai būs grūtāk finansēt karu pret Ukrainu,” skaidroja Kallasa.

Ja Maskava un Kijiva panāks miera vienošanos, Ukrainai būtu jāspēj paļauties uz rietumvalstu drošības garantijām, sacīja Kallasa.

Viņa sacīja, ka Minskas vienošanos pieredze rāda, ka “ar vienkāršu pamiera uzraudzību nepietiek”.

“Lai panāktu mieru Ukrainā, Rietumu miera uzturētājiem jābūt labi aprīkotiem un spējīgiem sevi aizsargāt,” sacīja politiķe.

Viņa uzsvēra, ka lēmums par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu ir katras ES valsts ziņā.

Jebkurā gadījumā Ukrainas “pirmajai aizsardzības līnijai” jābūt tās pašas karaspēkam, un ES ir svarīgi to stiprināt, sacīja Kallasa.

Tāpēc Kijivas sabiedrotie paplašinās apmācību programmas Ukrainas karavīriem, viņa norādīja.