“Uguns pārtraukšana ir mainījusi kontekstu – tas visiem ir pilnīgi skaidrs,” pēc ES ārlietu ministru sanāksmes sacīja Kallasa.

“Tomēr, ja mēs neredzēsim reālas un noturīgas pārmaiņas uz vietas, arī lielāku palīdzības apjomu Gazas joslā, sankciju draudi joprojām būs aktuāli,” norādīja ES augstākā diplomāte.

Brisele ierosināja noteikt sankcijas Izraēlai, arī iekļaut ministrus melnajā sarakstā un ierobežot tirdzniecības saites, vēl pirms ASV prezidents Donalds Tramps bija panācis pamiera vienošanos, lai apturētu karu Gazas joslā.

“Mēs tagad nevirzāmies uz priekšu ar šiem pasākumiem, bet mēs tos arī nenoņemam no galda, jo situācija ir trausla,” sacīja Kallasa.

ES vēlas, lai Izraēla sper virkni soļu, arī uzlabo humānās palīdzības nonākšanu Gazā, nodod ieņēmumus palestīniešiem un ļauj žurnālistiem iekļūt palestīniešu teritorijā.

Izraēla mudinājusi ES atteikties no ierosinātajiem sankciju pasākumiem, ja bloks vēlas uzņemties lielāku lomu miera procesā.

Uguns pārtraukšanas vienošanās tika apdraudēta svētdien, kad Izraēlas bruņotie spēki uzbruka desmitiem teroristiskā grupējuma “Hamās” pozīciju Gazas joslā pēc tam, kad kaujinieki bija nogalinājuši divus tās karavīrus.

“Uguns pārtraukšana Gazā nupat saskārās ar pirmo lielo pārbaudījumu,” norādīja Kallasa.

“”Hamās” uzbrukumi palestīniešu civiliedzīvotājiem un “Hamās” atteikšanās atbruņoties padara pamieru arvien trauslāku,” brīdināja diplomāte.