Ne ES, ne atsevišķas Eiropas valstis nepiedalās sarunās, kas jau gandrīz gadu dažādos formātos norisinās par Krievijas kara izbeigšanu pret Ukrainu. Ņemot vērā, ka ES finansē lielāko daļu palīdzības Ukrainai un tā dēvētajā ASV 20 punktu miera plānā ir noteiktas skaidras Briseles kompetences, piemēram, Ukrainas dalība ES līdz 2027. gadam, Eiropas līderi pauduši nožēlu, ka sarunās viņiem trūkst politiskās ietekmes.

Kallasas izplatītajā dokumentā, kam dots nosaukums “Eiropas pamatintereses visaptveroša, taisnīga un ilgstoša miera un kontinenta drošības nodrošināšanā”, uzsvērts, ka nevar būt miera vai drošības bez ES pie sarunu galda un bez ES pamatinterešu ievērošanas.

Viens no ES diplomātiem RFE/RL norādīja, ka šajā dokumentā paustas ES maksimālās prasības, kas Krievijai būtu jāīsteno.

Kremlis līdz šim ir atteicies atmest savu mērķi kontrolēt visu Ukrainas Donbasa reģionu un, kā ziņots, arī noraidījis tādas idejas kā NATO karaspēka izvietošana Rietumukrainā drošības garantiju ietvaros pēc vienošanās par kara pārtraukšanu vai kara radīto zaudējumu segšana.

“Panākt mieru nenozīmē tikai Ukrainas piekāpšanos. Mums ir jārunā arī par to, kas Krievijai jādara, pirms mēs turp nosūtam kādu sūtni,” RFE/RL norādīja kāda Eiropas amatpersona, kas iepazinusies ar šo dokumentu.

ES galvaspilsētu vidū ir notikušas diskusijas par īpaša ES sūtņa iecelšanu, lai tas nodarbotos tieši ar Krieviju. Pagaidām vēl nav panākta vienošanās, kas varētu būt šī persona un kādas būtu tās pilnvaras.

Paredzams, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri šo dokumentu varētu apspriest sanāksmē 23. februārī Briselē.