Avotu ziņotais par jauno ASV plānu raisījis bažas, ka tas faktiski atbilst Krievijas maksimālajām prasībām, kuras Ukraina atkārtoti noraidījusi kā līdzvērtīgas kapitulācijai.

“Lai jebkurš plāns darbotos, ir nepieciešama ukraiņu un eiropiešu līdzdalība,” žurnālistiem pirms ES dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās Briselē norādīja Kallasa.

Avots, kas vēlējās saglabāt savu anonimitāti, ziņu aģentūrai AFP pastāstīja, ka Vašingtonas priekšlikumi paredz “Krimas un citu Krievijas ieņemto reģionu atzīšanu” un armijas samazināšanu līdz 400 000 vīru. ASV piedāvātais miera plāns arī paredz, ka Ukraina atsakās no visiem tālas darbības rādiusa ieročiem.

Izdevums “Axios” iepriekš ziņoja, ka Maskava un Vašingtona strādā pie slepena plāna Ukrainas kara pārtraukšanai.

Kallasa paziņoja, ka, cik viņai zināms, Ukraina un Eiropa nav iesaistītas šī plāna sagatavošanā.

“Mēs atzinīgi vērtējam visus jēgpilnos centienus izbeigt šo karu, bet, kā jau esam teikuši iepriekš, tam jābūt taisnīgam un ilgstošam [risinājumam],” uzsvēra Kallasa. “Ja Krievija patiešām būtu vēlējusies mieru, tā jau būtu piekritusi beznosacījumu pamieram,” viņa piebilda.

Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro uzsvēra, ka miers nedrīkst nozīmēt Kijivas kapitulāciju. “Lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā, ir nepieciešamas sarunas, un tām jāsākas ar pamieru uz kontaktlīnijas, kas ļautu organizēti apspriest teritoriju un drošības jautājumus,” uzskata Baro.