Trešdien NATO samita Ankarā laikā aizsardzības ministrs Raivis Melnis kopā ar Dānijas aizsardzības ministru Jeppi Brūsu Kristensenu un Kanādas aizsardzības ministru Deividu Makgintiju vienojās par ciešāku sadarbību alianses austrumu flanga stiprināšanā.

Kanāda oficiāli apstiprināja savu pievienošanos Dānijai un Latvijai, kļūstot par trešo NATO Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” ietvarvalsti.

Šis solis stiprinās divīzijas spējas nodrošināt efektīvu komandvadību un sniegt atbalstu sabiedroto spēkiem reģionā.

Tāpat tas loģiski papildinās Kanādas līdzšinējo vadošo lomu un ieguldījumu NATO Daudznacionālās brigādes vadībā Latvijā, kas alianses komandķēdē ir pakļauta tieši divīzijai “Ziemeļi”.

“Kanādas pievienošanās Daudznacionālajai divīzijai “Ziemeļi” kā ietvarvalstij ir spēcīgs apliecinājums mūsu sabiedroto nelokāmajai solidaritātei un ilgtermiņa saistībām Baltijas reģionā. Apvienojot Latvijas, Dānijas un Kanādas spēkus, mēs ne tikai nostiprinām komandvadības ķēdi, bet arī sūtām skaidru signālu par alianses gatavību un spēju aizsargāt katru NATO teritorijas centimetru,” uzsvēris aizsardzības ministrs Raivis Melnis.

Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, NATO sabiedrotie 2022. gada Madrides samitā nolēma pastiprināt militāro klātbūtni alianses austrumu flangā.

Krievijas radīto ilgtermiņa draudu dēļ NATO Daudznacionālajai divīzijai “Ziemeļi” ir arvien svarīga loma šīs pozīcijas uzturēšanā.

Kanāda kā NATO Daudznacionālās brigādes ietvarvalsts Latvijā sadarbojas ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedrotajiem no vēl 13 valstīm.