Kārnijs sacīja, ka šāda rīcība ir nepieciešama, lai saglabātu cerības uz divu valstu risinājumu Izraēlas un palestīniešu konfliktā.

“Kanāda ir nodomājusi atzīt Palestīnas valsti ANO Ģenerālās asamblejas 80. sesijā 2025. gada septembrī,” sacīja premjers.

Pēc nesenajiem Francijas un Lielbritānijas paziņojumiem Kanāda ir trešā valsts, kas septembrī varētu atzīt palestīniešu valstiskumu.

Izraēla kritizēja Kanādas premjera paziņojumu kā daļu no “izkropļotas starptautiskā spiediena kampaņas”.

Atbildot uz reportieru jautājumu, vai ir kāds scenārijs, kura gadījumā Kanāda varētu mainīt savu nostāju pirms šīs ANO sanāksmes, Kārnijs sacīja, ka “ir scenārijs, [bet] iespējams, tāds, kuru es nespēju iztēloties”.

Premjers sacīja, ka Kanādas nodomam atzīt Palestīnas valsti “nosacījums ir palestīniešu pašpārvaldes apņemšanās īstenot ļoti vajadzīgas reformas”.

Mahmuda Abasa vadītajai pašpārvaldei ir civila vara vairākās Izraēlas okupētā Rietumkrasta daļās.

Kārnijs kā nosacījumu minēja arī Abasa solījumu “2026. gadā sarīkot vispārējās vēlēšanas, kurās nevar piedalīties [kaujinieku grupējums] “Hamās”, un demilitarizēt Palestīnas valsti”.

Izraēlas vēstniecība Otavā paziņoja, ka “palestīniešu valsts atzīšana, neesot atbildīgai valdībai, funkcionējošām institūcijām un labvēlīgai vadībai, atalgo un leģitimē “Hamās” briesmīgo barbarismu 2023. gada 7. oktobrī”.

Abass apsveica Kanādas paziņojumu kā “vēsturisku” lēmumu, un Francija paziņoja, ka valstīm vajadzētu strādāt kopā, “lai atdzīvinātu miera izredzes reģionā”.

Kanādas plāns ir tālejošāks par Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera paziņojumu.

Stārmers otrdien paziņoja, ka Lielbritānija septembrī atzīs Palestīnas valsti, ja vien Izraēla nepiekritīs pamieram Gazas joslā, neļaus ANO ievest palīdzību un neveiks citus pasākumus ilgtermiņa miera panākšanai.

Kārnijs uzsvēra, ka Kanāda ir bijusi starp valstīm, kas cerēja, ka divu valstu risinājums “tiks sasniegts kā daļa no miera procesa, kas veidots ap sarunās panāktu vienošanos starp Izraēlas valdību un palestīniešu pašpārvaldi”.

“Diemžēl, šī pieeja vairs nav droša,” sacīja Kārnijs, pieminot “”Hamās” terorismu” un “Izraēlas eksistences tiesību ilgstošo vardarbīgo noraidīšanu” no šī grupējuma puses.

Viņš sacīja, ka miera procesu grauj arī izraēliešu apmetņu paplašināšana Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē.

Kanādas premjers sacīja, ka divu valstu risinājums kļūst arvien grūtāk sasniedzams, pieminot Izraēlas parlamenta balsojumu, “kas aicina uz Rietumkrasta aneksiju”, un Izraēlas “nespēju” novērst humāno katastrofu Gazas joslā.