Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Islandes un Kanādas valdību vadītāji kopīgā paziņojumā vēlreiz apliecināja apņemšanos sadarboties “laikā, ko raksturo pastiprināta ģeopolitiskā spriedze, karš un daudzas krīzes”.

“Ņemot vērā visu, kas pašlaik notiek, karu Ukrainā, to, ka Savienotās Valstis diemžēl atceļ sankcijas Krievijai, karu Tuvajos Austrumos, tādām valstīm kā mūsu ir jāturas kopā,” preses konferencē sacīja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

Visas sešas valstis, kas ir NATO dalībnieces, paziņoja, ka tās stiprinās saites aizsardzības, tirdzniecības, zema oglekļa satura enerģijas, tehnoloģiju un minerālresursu jomās.

Tās arī uzsvēra savu nelokāmo atbalstu Ukrainai.

“Mēs visi saskaramies ar aizvien vairāk izaicinājumiem,” preses konferencē Oslo sacīja Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs.

“Izaicinājumi Arktikas drošībai, izaicinājumi, ko rada mainīgais karadarbības raksturs, izaicinājumi, kas mijiedarbojas ar mainīgajām tehnoloģijām un konfliktiem, gan reāliem, gan virtuāliem, kas tuvojas mums visiem,” viņš teica.

Premjerministri arī vēlreiz apstiprināja, ka, viņuprāt, Krievija ir galvenais drauds Arktikas reģionam.

“Tālāk pie apvāršņa var redzēt Ķīnu,” piebilda Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre.