Kā vēsta telekanāls CBC, Kanādas Aizsardzības ministrijas rīcībā ir 83 300 raķešu CRV7, kas saražotas 80.gados un no ekspluatācijas tika izņemtas 2000.gadu sākumā.

Opozīcijas līderis Pjērs Pualjevrs aicināja nodot šīs raķetes Ukrainai, norādot, ka labāk būtu tās atdot Kijivai, nekā tērēt naudu to iznīcināšanai.

“Tā vietā, lai piespiestu kanādiešus maksāt miljoniem dolāru par šo ieroču norakstīšanu, ieroči būtu jānodod Ukrainai, kas tos var izmantot savas suverenitātes aizsardzībai,” paziņoja Pualjevrs.

Kā ziņo CBC, Kanādas Aizsardzības ministrija ir atzinusi, ka tā apsver raķetes kā daļu no turpmākajām militārajām piegādēm.

Tajā pašā laikā viena ministrijas amatpersona norādīja, ka, lai gan Kanādas rīcībā ir desmitiem tūkstošu šādu raķešu un to dzinēju, ne visas tās ir aprīkotas ar kaujas galviņām.

“Pirms mēs nosūtām aprīkojumu Ukrainai, mēs cieši koordinējam savu darbību ar Ukrainu, lai nodrošinātu, ka jebkurš dāvinājums atbilst tās militārajām vajadzībām, un pārbaudām aprīkojuma operatīvo efektivitāti,” sacīja aizsardzības ministra pārstāvis Daniels Mindens.

Viņš norādīja, ka tiek veiktas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka raķetes ir “efektīvas ekspluatācijā un droši transportējamas uz Ukrainu”.

Tiek ziņots, ka līdz pat 8000 raķešu joprojām ir ar kaujas galviņām labā stāvoklī un tās var nekavējoties nodot Ukrainai, bet pārējās var izmantot rezerves daļām.

Aukstā kara laikā izstrādātā raķete CRV7 tika uzskatīta par vienu no sava laika jaudīgākajām triecienraķetēm “gaiss-zeme”, un tā atradās sabiedroto bruņojumā Afganistānas kara laikā.

Raķetes var palaist gan no kaujas lidmašīnām, gan triecienhelikopteriem. Tās ir aprīkotas ar dažāda veida kaujas galviņām, no kurām viena, kas sver 7,3 kilogramus, spēj cauršaut bruņotus vai stipri nocietinātus mērķus.