Tas bija Kārnija pirmais lēmums pēc tam, kad viņš pirmdien nodrošināja savai valdībai vairākumu parlamentā.

Kārnijs sacīja, ka degvielas cenu strauja kāpuma dēļ viņš atceļ degvielas akcīzes nodokli uz laika periodu no 20. aprīļa līdz Darba dienai 7. septembrī.

Viņš nosauca šo lēmumu par “atbildīgu pagaidu pasākumu”, kas arī samazinās izmaksas kravas mašīnu vadītājiem un uzņēmumiem.

Kārnija Liberālā partija pirmdien uzvarēja trīs vēlēšanu apgabalos, kas bija vakanti pēc pērn notikušajām parlamenta vēlēšanām.

Liberālajai partijai tagad ir 174 no 343 vietām Kopienu palātā, tāpēc tai vairs nav vajadzīgs opozīcijas partiju atbalsts likumdošanas aktu pieņemšanai.

Kārnija valdība ir Kanādas vēsturē pirmā valdība, kas nacionālo vēlēšanu starplaikā kļuvusi no mazākuma valdības par vairākuma valdību.

Liberālā valdība var palikt pie varas līdz 2029. gadam.

Liberālā partija pērnā gada aprīlī uzvarēja parlamenta vēlēšanās, tomēr tai neizdevās iegūt vairāk nekā pusi mandātu jeb absolūto vairākumu apakšnamā, tādēļ tai atkal bija jāveido mazākuma valdība.

Šo uzvaru veicināja sabiedrības sašutums par ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem anektēt Kanādu. Kārnijs bija solījis samazināt Kanādas atkarību no ASV.

Valdību vēlāk pietuvināja parlamentārajam vairākumam piecu deputātu pāriešana no opozīcijas partijām uz Liberālo partiju. Četri no šiem deputātiem atstāja Konservatīvo partiju, kas ir galvenā opozīcijas partija.