“Mēs negrasāmies kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti,” gatavojoties šonedēļ paredzētajai vizītei Briselē, norādīja Kārnijs. “Tas, uz ko gatavojamies un par ko sāksim diskusijas, ir unikāla alianse ar Eiropas Savienību. Mums ir kopīgas vērtības, mums ir kopīgas prioritātes un mēs savstarpēji papildinām savus spēkus.”

Laikraksts “Wall Street Journal” sestdien norādīja, ka Kārnijs cenšas stiprināt attiecības ar ES un uzdevis savai komandai noskaidrot visciešākās sadarbības iespējas, tomēr nekļūstot par pilntiesīgu bloka dalībvalsti.

Kārnijs arī izteicis ideju, ka Kanāda varētu kļūt par ES “asociēto dalībvalsti”.

Tas izsaucis asu konservatīvo līdera Pjēra Pualjevra reakciju, kas sociālās saziņas vietnēs svētdienas vakarā norādījis, ka Kārnijs pilnībā zaudējis saikni ar realitāti.

“Mēs nekad nebūsim 51. ASV štats, un mēs nekad nebūsim 28. ES dalībvalsts,” uzsvēris Pualjevrs.

Kāda anonīma augsta ranga Kanādas amatpersona raidorganizācijai CBC atzinusi, ka turpinās diskusijas par to, kā Kanāda var padziļināt savas attiecības ar Eiropu, lai stiprinātu savu suverenitāti.

Amatpersona piebilda, ka “asociētās dalībvalsts” statuss ir viena no apspriestajām iespējām, piebilstot, ka to nav piedāvājusi Kanāda.

Amatpersona pauda cerību, ka lielāka skaidrība varētu rasties oktobra beigās paredzētā ES un Kanādas samita laikā.

Pēdējo dienu laikā Kanādas valdības locekļi izteikušies, ka tuvināšanās ES varētu mazināt valsts ekonomisko atkarību no ASV.