Jaunākā informācija:

23:04 Eiropas Savienība (ES) atvērusi medicīnas centru Polijas austrumu pilsētā Žešovā, lai aprūpētu Ukrainas pacientus, kuri gaida evakuācijas lidojumus, ceturtdien paziņoja amatpersonas.

Krievijas iebrukums Ukrainā padarījis tās gaisa telpu nedrošu pacientu pārvadāšanas lidojumiem, un Kijivas sabiedrotie evakuē slimos un ievainotos pāri sauszemes robežai uz Poliju, lai viņi saņemtu ārstēšanu.

Jaunais centrs būs “droša telpa” ukraiņiem – gan civiliedzīvotājiem, gan militārpersonām -, lai saņemtu kopšanu, vakcināciju, slimību skrīningu un psiholoģisko atbalstu.

Centrs atrodas tieši pie Žešovas-Jasionkas lidostas 80 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.

Norvēģijas nodrošinātie divi evakuācijas lidojumi nedēļā pacientus nogādās slimnīcās visā Eiropā, mazinot spiedienu uz Ukrainas kaimiņvalstīm Poliju, Slovākiju un Moldovu.

“Ievainoto cilvēku skaits Ukrainā pieaug ar katru dienu, un slimnīcas, kurām jau tā trūkst krājumu, cīnās, lai apmierinātu vajadzības,” pavēstīja ES krīzes vadības komisārs Janezs Lenarčičs. “Tajā pašā laikā veselības aprūpes iestāžu iznīcināšana liedz hroniski slimiem pacientiem izdzīvošanai nepieciešamo ārstēšanu. Mēs nevaram šos cilvēkus pamest.”

Plašāka ES evakuācijas programma darbojas kopš 11.marta un tās ietvaros nogādāti 1143 Ukrainas pacienti uz 18 Eiropas valstīm.

22:33 Ukrainas dienvidos esošās Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) fiziskā integritāte ir cietusi, ceturtdien pēc vizītes spēkstacijā paziņoja Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) direktors Rafaels Grosi.

Viņš vadīja inspektoru grupu uz Krievijas kontrolēto AES, kas pēdējo nedēļu laikā bieži tikusi apšaudīta, radot bažas par kodolnegadījumu.

“Ir acīmredzams, ka iekārtu un stacijas fiziskā integritāte ir cietusi vairākas reizes,” žurnālistiem pavēstīja Grosi, kad viņš ar daļu savas komandas atgriezās Ukrainas kontrolētajā teritorijā.

“Es uztraucos, uztraucos un turpināšu uztraukties par staciju,” sacīja Grosi, piebilstot, ka šobrīd situācija ir “paredzamāka”.

“Mēs tur pavadījām četras vai piecas stundas. Esmu daudz redzējis, un man tur ir savi cilvēki, mēs varējām izstaigāt visu objektu,” pavēstīja Grosi.

Viņš sacīja, ka daļa no viņa 14 cilvēku misijas paliks AES “līdz svētdienai vai pirmdienai, turpinot novērtējumu”.

“Mēs turpināsim tur būt, daži mani eksperti. Mums tur ir daudz darba, lai veiktu dažu tehnisko aspektu analīzi,” norādīja Grosi.

Viņš neprecizēja, cik cilvēku uzturēsies objektā, piebilstot, ka “mēs varētu sagatavot vairākus jautājumus un sākotnējos novērojumus, sākotnējos vērtējumus, un viņi gatavojas tajā iedziļināties, lai mēs varētu sagatavot ziņojumu”.

“Šorīt situācija bija diezgan sarežģīta,” piebilda Grosi.

“Bija brīži, kad apšaudes bija acīmredzamas, smagie ložmetēji, artilērija, mīnmetēji divas vai trīs reizes, mēs bijām ļoti nobažījušies,” sacīja Grosi, raksturojot drošības situāciju savas vizītes laikā.

Taču viņš norādīja, ka misija saņēma “lielisku atbalstu no ANO drošības komandas”.

“Es domāju, ka mēs parādījām, ka starptautiskā sabiedrība ir tur, varētu būt, un mēs to turpināsim,” sacīja Grosi.

17:14 Lielbritānijas Aizsardzības ministrija oficiāli paziņojusi, ka piešķirs Ukrainai zemūdens dronus, lai tā varētu attīrīt piekrasti no Krievijas mīnām, pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

“Lai Ukrainas piekrastes ūdeņos palīdzētu atrast Krievijas mīnas, uz Ukrainu tiks nosūtīti seši automātiskie mīnu meklēšanas aparāti. Trīs no tiem tiks piešķirti no Apvienotās Karalistes noliktavām, vēl trīs tiks iegādāti rūpniecības uzņēmumos,” teikts paziņojumā.

Tuvāko mēnešu laikā vairāki desmiti Ukrainas Jūras spēku karavīru tiks apmācīti darbam ar šiem droniem.

Trīs nedēļu apmācību kursus kopā ar ASV Jūras spēku 6.floti vadīs Lielbritānijas Karalisko jūras spēku grupa, norādīja Ukrainas armijas Ģenerālštābs.

Mācības notiks jūrā, lai uzskatāmi parādītu, kā vadīt dronus, interpretēt datus, ko tie nosūta, kā arī identificēt mīnu maketus.

15:40 Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) misija ceturtdien ieradusies Zaporižjas atomelektrostacijā (AES), pavēstījis Ukrainas atomenerģijas uzņēmums “Enerhoatom”.

“IAEA misija ieradusies Zaporižjas AES,” teikts “Enerhoatom” paziņojumā.

IAEA direktors Rafaels Grosi, kurš tagad pats atrodas AES, paziņojis, ka jau ir savācis pietiekami daudz svarīgas informācijas, sīkākus skaidrojumus nesniedzot.

Viņš norādīja, ka IAEA misija Zaporižjas AES paliks līdz 3.septembrim un pēc tam “risinās jautājumu par savu novērotāju pastāvīgu klātbūtni stacijas rajonā”.

IAEA misija ceturtdienas rītā devās uz AES, neskatoties uz to, ka Krievijas karaspēks sācis apšaudīt AES pilsētu-pavadoni Enerhodaru.

Iepriekš ceturtdien Enerhodaras mērs Dmitro Orlovs paziņoja, ka kopš plkst.5 pilsēta tiek nepārtraukti apšaudīta ar mīnmetējiem un ka dzirdamas arī automātisko ieroču kārtas.

Apšaudes rezultātā ir nogalinātie un ievainoti, ziņo mērs.

Februārī Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks Zaporižjas AES sagrāba martā, bet stacijā joprojām strādā Ukrainas atomenerģijas uzņēmuma “Enerhoatom” ukraiņu darbinieki.

Ukraina apsūdz Krieviju, ka tā pārvērtusi atomelektrostaciju militārā bāzē un izmanto to kā vairogu uzbrukumu veikšanai.

13:58 Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pirms rudens tā dēvētās samta sezonas sākuma vērsusies ar aicinājumu pie okupētās Krimas iedzīvotājiem, mudinot viņus dalīties ar informāciju par krievu okupantu dislokāciju un pārvietošanos pussalā.

“Ukrainas pussala ir slavena ar savu rudens samta sezonu! Tāpēc lūdzam visus iedzīvotājus steidzami ziņot par pašām “populārākajām” vietām, ko apmeklēt,” teikts pārvaldes preses dienesta paziņojumā.

Izlūkdienestus cita starpā interesē okupācijas karavīru dislokācijas punkti un dzīvesvietas adreses, okupantu karaspēka vadītāju dzīvesvietas, militārās tehnikas atrašanās vietas un pārvietošanās maršruti, precīzi dati par vietējiem kolaboracionistiem, kas pārgājuši ienaidnieka pusē, personas, kas simpatizē okupantiem un citi okupācijas varas atbalstītāji.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien pateicās Krimas iedzīvotājiem, kas atbalsta Ukrainu, par sniegto informāciju, un apliecināja, ka Ukrainas spēki šo informāciju izmanto maksimāli.

13:57 Krievija Ukrainā zaudējusi vairāk nekā 900 elites karavīru – īpašo uzdevumu karavīrus, jūras kājniekus un desantniekus, liecina britu raidsabiedrības BBC apkopotie dati.

Cita starpā dzīvību zaudējis arī 151 Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) īpašo uzdevumu vienību karavīrs, viņu vidū katrs ceturtais ir virsnieks.

Dzīvību zaudējuši arī 245 Krievijas nacionālās gvardes (“Rosgvardija”) karotāji, un kritušo liela daļa bijuši īpašo uzdevumu vienību sastāvā, bet teju katram ceturtajam bijusi virsnieka pakāpe.

No atklātajiem avotiem zināms par 20 Federālā Drošības dienesta un Federālā Apsardzes dienesta darbiniekiem, kas gājuši bojā Ukrainā. Viņu vidū ir arī pašu slepenāko apakšvienību virsnieki.

Desantnieku vienību vidū vislielākie zaudējumi ir Gaisa desanta karaspēka 331.gvardes pulkā no Kostromas. Tas zaudējis vairāk nekā 80 virsnieku, arī pulka komandieri.

Jūras kājnieku vidū visvairāk kritušo ir 810.brigādē, kas bāzējas okupētajā Krimā. Šīs vienības rindās krituši 56 karavīri, arī divi brigādes komandieri, liecina atklāto avotu informācija.

Krievijas armijas vispārējo uzdevumu vienības nav bijušas gatavas trieciena operācijām, norāda BBC, atsaucoties uz Rietumu un Krievijas ekspertu vērtējumu, tāpēc īpašo uzdevumu vienībām, jūras kājniekiem un desantniekiem nācies pildīt uzdevumus, kas parasti ir kājnieku ziņā.

Krievijai kompensēt zaudējumus šo elites karotāju rindās būs sarežģīti, norāda BBC.

09:26 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 48 350 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 450 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1997 tankus, 4345 bruņutransportierus, 1115 lielgabalu, 287 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 153 zenītartilērijas iekārtas, 234 lidmašīnas, 205 helikopterus, 851 bezpilota lidaparātu, 196 spārnotās raķetes, 3239 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 104 specializētās tehnikas vienības.

Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Doneckas un Kurahoves virzienos.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

06:33 Neskatoties uz aktīvo karadarbību Ukrainā, Krievijas armija ceturtdien sāk plašus manevrus valsts austrumos, kas ilgs divas nedēļas un kuros piedalīsies vairāk nekā 50 000 karavīru.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka tajos piedalīsies vairākas bijušās PSRS republikas, tajā skaitā Baltkrievija, kā arī Ķīna, Indija un Mongolija.

Maskava acīmredzami vēlas demonstrēt savas tuvās attiecības ar citām valstīm, kas saglabājas par spīti arvien sliktākajām attiecībām ar Rietumiem.

Manevros “Vostok 2022” (“Austrumi 2022”) piedalīsies 5000 spēkrati, 140 lidmašīnas un 60 karakuģi, vēsta Krievijas Aizsardzības ministrija.

Tie norisināsies poligonos Sibīrijas austrumdaļā, Tālajos Austrumos un Japāņu jūrā.

Rietumi īpaši uzmanīgi vēro Ķīnas un Indijas dalību Krievijas rīkotajās militārajās mācībās.

Tikmēr Pekinas un Deli savstarpējās attiecībās joprojām saglabājas spriedze kopš militārā incidenta, kas pirms diviem gadiem notika uz abu valstu robežas Himalajos un prasīja vairāku cilvēku dzīvību.

Indija pastāvīgi uzsver savu neitralitāti Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu, norādot, ka vēlas saglabāt labas attiecības gan ar Maskavu, gan Rietumiem.

Indijas armija pamatā bruņota ar Krievijā ražotiem ieročiem, taču vienlaikus tā uztur Četrpusējo drošības dialogu (“Quad”) ar ASV, Japānu un Austrāliju.

05:44 Ukrainas Bruņotie spēki trešdien valsts dienvidos iznīcināja 201 Krievijas okupācijas spēku karavīru, sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas, militāro tehniku un bruņojumu, paziņoja operatīvā pavēlniecība ”Dienvidi”.

Krievijas armija trešdien ar smago artilēriju apšaudīja Krivijrihas un Nikopoles rajonus, nodarot bojājumus dzīvojamiem namiem, bet civiliedzīvotāji nav cietuši. Tā arī deva aviācijas triecienu ar diviem helikopteriem “Ka-52”, bet šajā triecienā nav cilvēku upuru.

Ukrainas aviācija deva 24 triecienus pretinieka spēku un līdzekļu koncentrācijas vietām, vadības un atbalsta punktiem, loģistikas centriem, transporta ceļiem un kaujas pozīcijām. Raķešu artilērijas apakšvienības deva triecienus dronu vadības punktiem, radioelektroniskās cīņas un radiolokācijas stacijām, reaktīvajām zalvju uguns sistēmām un pretgaisa aizsardzības līdzekļiem.

Ukrainas spēki blīvi apšaudīja Kahovkas un Darjivkas tiltus, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai. Tika arī iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve Darjivkas rajonā.

Ukrainas Bruņoto spēku darbības rezultātā ienaidnieks zaudēja 201 karavīru, 12 tankus T-72 un 18 automobiļu bruņutehnikas vienības. Tika iznīcināta smagā ugunsmetēju sistēma “Solncepjok”, zenītraķešu komplekss “Buk-M3”, piecas haubices “Msta-B”, pašgājēja haubice “Akacija”, divas pašgājējas artilērijas iekārtas un trīs mobilie mīnmetēji.

Tika likvidētas sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas Berislavas, Heničeskas un Hersonas rajonos, kā arī 331.izpletņlēcēju desanta pulka un 56.desanta trieciena pulka komandpunkti. 

03:51 Krievija grib, lai pasaule izdarītu trīs kļūdas: pierastu pie kara, samierinātos ar karu un aizmirstu par karu, trešdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzrunājot Venēcijas kinofestivāla dalībniekus.

“Godājamie Venēcijas kinofestivāla dalībnieki un viesi! Es novērtēju iespēju šodien vērsties pie jums un izstāstīt mūsu stāstu – par Ukrainu, tās tautu un karu, kuru Krievija īsteno pret mums 189 dienas. Šis stāsts ir ārpus konkursa un ārpus cilvēcības un veselā saprāta. Drāma, kuras pamatā ir reāli notikumi, kuru iemieso dzīvē reāli briesmoņi, slepkavas, bendes, teroristi. Traģēdija nevis Morikones ģeniālās mūzikas pavadījumā, bet sprādzienu, šāvienu, gaisa trauksmes sirēnu nejauko skaņu pavadījumā. Šausmas, kas ilgst nevis 120 minūtes, bet 189 dienas. 189 dienas kara, kas notiek Ukrainā un no kura it kā esot nogurusi Eiropa un pasaule. Tā saka Krievija. To grib Krievija. To mēģina panākt Krievija. Primitīvs sižets trīs ainās, lai pasaule izdarītu trīs dramatiskas kļūdas: pierastu pie kara, samierinātos ar karu, aizmirstu par karu. Šim nodomam nekad nevajag īstenoties dzīvē,” sacīja Zelenskis.

Ukrainas prezidents paziņoja, ka nogurums no Krievijas sāktā kara ir liels risks visai pasaulei. Viņš atzina, ka agresorvalsts ir stratēģiska problēma un ka to vajag risināt.

00:50 Krievija grib, lai pasaule izdarītu trīs kļūdas: pierastu pie kara, samierinātos ar karu un aizmirstu par karu, trešdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzrunājot Venēcijas kinofestivāla dalībniekus.

“Godājamie Venēcijas kinofestivāla dalībnieki un viesi! Es novērtēju iespēju šodien vērsties pie jums un izstāstīt mūsu stāstu – par Ukrainu, tās tautu un karu, kuru Krievija īsteno pret mums 189 dienas. Šis stāsts ir ārpus konkursa un ārpus cilvēcības un veselā saprāta. Drāma, kuras pamatā ir reāli notikumi, kuru iemieso dzīvē reāli briesmoņi, slepkavas, bendes, teroristi. Traģēdija nevis Morikones ģeniālās mūzikas pavadījumā, bet sprādzienu, šāvienu, gaisa trauksmes sirēnu nejauko skaņu pavadījumā. Šausmas, kas ilgst nevis 120 minūtes, bet 189 dienas. 189 dienas kara, kas notiek Ukrainā un no kura it kā esot nogurusi Eiropa un pasaule. Tā saka Krievija. To grib Krievija. To mēģina panākt Krievija. Primitīvs sižets trīs ainās, lai pasaule izdarītu trīs dramatiskas kļūdas: pierastu pie kara, samierinātos ar karu, aizmirstu par karu. Šim nodomam nekad nevajag īstenoties dzīvē,” sacīja Zelenskis.

Ukrainas prezidents paziņoja, ka nogurums no Krievijas sāktā kara ir liels risks visai pasaulei. Viņš atzina, ka agresorvalsts ir stratēģiska problēma un ka to vajag risināt.