LETA
Jaunākā informācija:
16:41 Krievijas karaspēka raķešu triecienā Doneckas apgabala Časivjarā nogalināto civiliedzīvotāju skaits pieaudzis līdz 38, otrdien paziņojusi Ukrainas Iekšlietu ministrija un Ukrainas Valsts ārkārtas dienesta galvenā pārvalde Doneckas apgabalā.
“No [raķešu] apšaudē nopostītās piecstāvu dzīvojamās ēkas gruvešiem Časivjarā izvilkti 38 bojāgājušo, tai skaitā viena bērna (apmēram deviņus gadus veca zēna) līķi, deviņi cilvēki tika izglābti no drupām dzīvi,” ziņo varasiestādes.
Doneckas apgabala Časivjaras pilsēta, kas atrodas aptuveni 20 kilometrus no Kramatorskas, sestdienas vakarā tika apšaudīta ar raķetēm “Uragan”, kas pilnībā sagrāva kāda piecstāvu dzīvojamā nama divas kāpņutelpas.
Līdz šim pārmeklēti un novākti aptuveni 70% gruvešu.
16:24 Ukrainas Zaporižjas apgabalā netālu no Melitopoles deg krievu okupantu sagrābtā Ukrainas Ārkārtas situāciju ministrijas karabāze, otrdien vietnē “Telegram” paziņojis Melitopoles mērs Ivans Fedorovs.
“Pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, Melitopoles rajona Mirnojes ciemā deg Ārkārtas situāciju ministrijas militārās vienības bāze, kuru sagrābuši iebrucēji,” vēsta Fedorovs.
“Uz turieni krievi pārvietoja savu militāro tehniku pēc tam, kad pirms nedēļas Ukrainas bruņotie spēki deva graujošus triecienus krievu bāzei pie Melitopoles lidlauka,” piebildis mērs.
Tiek ziņots, ka iedzīvotāji netālu no Mirnojes dzirdējuši aptuveni 25 sprādzienus un iebrucēju bāzes pusē bijuši redzami biezi melni dūmi.
Sprādzienu troksnis bijis dzirdams arī no Zaporižjas puses, bet pie krievu karabāzes okupētajā Melitopolē bijis dzirdams šāvienu troksnis.
Ziņu aģentūra “RIA Melitopol” vēsta, ka naktī sprādzieni bijuši dzirdami arī Melitopolē. Sākumā iedarbojās krievu pretgaisa aizsardzības sistēma, bet pēc tam bijis dzirdams apšaudes troksnis.
Naktī uz 12.jūliju Ukrainas bruņotie spēki okupētajā Enerhodarā deva triecienu Ukrainas drošības dienestu ēkai, ko ieņēmis Krievijas karaspēks.
Pēdējā laikā Krievijas karaspēks arvien biežāk ziņo par sprādzieniem okupētajās Ukrainas pilsētās.
4.jūlijā Kremļa mediji un prokermlisko kaujinieku sociālie tīkli izplatīja video par sprādzienu dzelzceļa stacijā okupētajā Doneckā.
5.jūlijā eksplodēja munīcijas noliktava okupētās Doneckas Kijivas rajonā.
9.jūlijā Mariupolē notika divi sprādzieni, viens no tiem Iļjiča vārdā nosauktajā metalurģijas rūpnīcā un otrs “Azovstaļ” rajonā.
12.jūlijā Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība “Dienvidi” apstiprināja ienaidnieka munīcijas noliktavas iznīcināšanu okupētajā Nova Kahovkā, Hersonas apgabalā.
10:00 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 37 470 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1649 tankus, 3829 bruņutransportierus, 838 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 109 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2699 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:27 Krievijas karaspēka raķešu triecienā Doneckas apgabala Časivjarā nogalināto civiliedzīvotāju skaits pieaudzis līdz 34, otrdien paziņoja Doneckas apgabala administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.
Nogalināto vidū ir viens bērns. Ievainoti deviņi cilvēki.
“Časivjaras pilsētā daudzstāvu ēkas drupās glābēji atraduši 34 nogalinātos un deviņus ievainotos. Nogalināto vidū ir viens bēns,” ziņapmaiņas platformā “Telegram” ierakstījis Kirilenko.
Doneckas apgabala Časivjaras pilsēta, kas atrodas aptuveni 20 kilometrus no Kramatorskas, sestdienas vakarā tika apšaudīta ar raķetēm “Uragan”, kas pilnībā sagrāva kāda piecstāvu dzīvojamā nama divas kāpņutelpas.
Līdz šim pārmeklēti un novākti aptuveni 70% gruvešu.
Krievija apstiprināja, ka veikusi šo raķešu triecienu, bet apgalvoja, ka tas veikts pret “nacionālistu pulcēšanās” vietu.
03:37 Ukrainā no Eiropas Savienības (ES) jau ir atgriezušies 3 miljoni ukraiņu, kas bija atstājuši dzimteni pirmajos kara mēnešos, preses konferencē Prāgā paziņoja ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone.
“Pēc mūsu datiem, Eiropas Savienībā iebraukuši 6,7 miljoni ukraiņu, bet apmēram 3 miljoni jau ir atgriezušies. Pieteikumu pagaidu aizsardzībai iesniedza 3,7 miljoni ukraiņu,” sacīja Johansone.
Eirokomisāre piebilda, ka šie skaitļi nav pavisam precīzi, jo ukraiņi bieži iesnieguši pieteikumu vispirms vienā ES valstī, bet pēc tam – citā, vispār nav iesnieguši pieteikumu, vai aizbraukuši pēc pieteikuma iesniegšanas.
“Tāpēc pašlaik ES teritorijā atrodas apmēram 3,2 līdz 3,7 miljoni ukraiņu,” sacīja Johansone.
Viņa lēsa, ka vislielākais ukraiņu bēgļu skaits attiecībā pret uzņemošās valsts iedzīvotāju skaitu ieradās Čehijā. Otrajā vietā ir Polija, trešajā – Igaunija, ceturtajā – Lietuva, piektajā – Bulgārija, bet sestajā vietā – Latvija.
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra “Frontex” jūnija beigās paziņoja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma Eiropas Savienībā iebraukuši vairāk nekā 6 miljoni Ukrainas pilsoņu. Tajā pašā laikā 3,1 miljoni ukraiņu izbraukuši no ES uz dzimteni.
00:10 Kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma Kijivā ir sagrauti vairāk nekā 20 nami un gājuši bojā vairāk nekā 110 cilvēku, televīzijā paziņoja Kijivas mērs Vitālijs Kličko.
“Kijivā sagrauti vairāk nekā 20 namu, gājuši bojā vairāk nekā 110 cilvēku, gājuši bojā bērni. Arī viņiem bija savi plāni, bet būvēt plānus tad, kad jebkurā brīdī raķete var atlidot uz tavu namu un iznīcināt ne tikai plānus, bet arī tavu dzīvi un tavu tuvinieku dzīvi, ir ļoti sarežģīti,” sacīja mērs.
Kličko pauda uzskatu, ka šī kara iemesls ir Ukrainas vēlme kļūt par daļu no Eiropas saimes, būt Eiropas Savienībā (ES), kas kardināli neatbilst Krievijas prezidenta Vladimira Putina koordinātu sistēmai, jo Putins uzskata Ukrainu par Krievijas impērijas daļu.
“Mēs nevienam neuzbrūkam, mēs, ukraiņi, vienmēr esam bijuši mierīga nācija, mierīga valsts, un nekad nevienam neesam draudējuši. Bet tas, kas pašlaik notiek Krievijā – tas ir [ceļš] atpakaļ pagātnē septiņjūdžu soļiem, kur rietumu ziņas var izlasīt tikai ar VPN, kur internets ir ierobežots, kur par kādu neapmierinātu izteikumu var nokļūt aiz restēm uz dažām dienām vai varbūt uz dažiem gadiem. Viens pret vienu kā Padomju Savienībā,” sacīja Kličko.
Kličko arī paziņoja, ka pēc Putina darbībām Ukrainā var redzēt, ka viņš nekaro par ukraiņiem, bet karo par teritorijām, nogalinot ukraiņus.
Kijivas pilsētas kara administrācija 3.jūnijā bija paziņojusi, ka kara 100 dienās Krievijas armija nogalinājusi 95 Ukrainas galvaspilsētas iedzīvotājus, no kuriem četri bija bērni.