LETA
Jaunākā informācija:
16:01 Trīs jūru iniciatīvas samita un biznesa foruma ietvaros Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Horvātijas, Bulgārijas un Ukrainas tirdzniecības un rūpniecības kameras kopā ar Amerikas un Kanādas tirdzniecības palātām Latvijā vienojušās kopīgā paziņojumā par atbalstu Ukrainai, aģentūru LETA informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji.
Vienošanās izteikta nostāja gan par palīdzību, lai sekmētu Ukrainas uzvaru karā, gan pausts atbalsts Ukrainas dalībai Eiropas Savienībā.
Paziņojumā, kas nosūtīts Eiropas Padomes prezidentam Šarlam Mišelam, Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai un Eiropas Parlamenta prezidentei Robertai Metsolai, organizācijas pauž nostāju, ka jādara viss iespējamais, lai apturētu karu Ukrainā un nodrošinātu Ukrainas uzvaru, Trīs jūru iniciatīvas valstīm ilgtermiņā jāpalīdz Ukrainai pēc iespējas vairāk, kā arī nepieciešams aizsargāt Rietumu vērtības, pret kurām karo Krievija.
Tāpat paziņojumā izteikts aicinājums noteikt aizliegumu dabasgāzes, naftas un ogļu importam Eiropas Savienībā (ES) no agresorvalstīm un pausts atbalsts Ukrainas vēlmei kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.
LTRK prezidents Aigars Rostovskis norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir skaidrs mēģinājums izjaukt pasaules kārtību un Trīs jūru iniciatīvas valstu biznesa organizācijas, skaidri pauž atbalstu Ukrainai un viedokli par nepieciešamajiem lēmumiem, jo tikai saprotamā un paredzamā kārtībā var norisināties un attīstīties uzņēmējdarbība, tādā veidā veicinot iedzīvotāju labklājību.
“Mēs stingri nosodām Krievijas iebrukumu Ukrainā un mums kopīgi ir jāizdara viss, lai atjaunotu saprotamu pasaules kārtību, kurā var brīvi darboties uzņēmēji un cilvēkiem ir iespēja vairot savu labklājību,” pauž Rostovskis.
Trīs jūru reģiona biznesa sabiedrības pārstāvju paziņojuma mērķis ir aicināt uzrunātos politiķus atbalstīt nostāju un veidot Eiropas politiku saskaņā ar paziņojumā izteikto viedokli.
12:37 Kopumā rietumvalstis Ukrainai apsolījušas sniegt militāro palīdzību 80,7 miljardu eiro apmērā, taču šobrīd tikai desmit no tām pilnībā izpildījušas solīto, pamatojoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta pētījumu, vēsta vācu laikraksts “Bild”.
Militārās palīdzības sniegšanā vadībā ir Polija, kas piegādājusi 100% no solītajiem ieročiem 1,8 miljardu eiro vērtībā. Absolūtajos skaitļos Polija ierindojas otrajā vietā aiz ASV, kas šobrīd piegājusi Ukrainai bruņojumu par 2,33 miljardiem eiro jeb 38,4% no solītajiem 6,3 miljardiem.
Bez Polijas pilnībā savas saistības izpildījusi Latvija (220 miljoni eiro), Francija (160 miljoni), Itālija (150 miljoni), Beļģija (80 miljoni), Luksemburga (50 miljoni), Somija (30 miljoni), Slovēnija (10 miljoni), Bulgārija (3,5 miljoni) un Austrija (3,3 miljoni).
Absolūtajos skaitļos aiz ASV un Polijas seko Lielbritānija, kas apņēmusies piegādāt Ukrainai ieročus par 1,12 miljardiem eiro, bet savas saistības izpildījusi par 90,7%, un Kanāda, kas piegādājusi 82,5% no solītajiem ieročiem par 920 miljoniem.
Tikmēr Igaunija no solītā bruņojuma 250 miljonu vērtībā piegādājusi 98%, Norvēģija – no 450 miljoniem 96%, Čehija no 260 miljoniem 88,9%, Nīderlande – no 80 miljoniem 84,9%, Lietuva – no 50 miljoniem 82,6%.
Šīm valstīm pēc solīto piegāžu izpildes relatīvā apjoma seko Slovākija, Spānija, Zviedrija, Dānija un Austrālija.
Tikmēr vadošā Eiropas Savienības (ES) ekonomika Vācija no solītā militārās palīdzības apjoma 675 miljonu eiro apmērā piegādājusi Ukrainai bruņojumu tikai 269 miljonu vērtībā, izpildot savas saistības par 39,9%.
Vēl mazāku relatīvo palīdzības apmēru no solītā sniegusi Jaunzēlande (31% no 3,6 miljoniem eiro) un Grieķija (5,8% no 250 miljoniem).
Tajā pašā laikā Dienvidkoreja, Portugāle, Rumānija un Horvātija pagaidām vispār neko nav piegādājušas no Ukrainai solītā.
10:38 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši aptuveni 37 200 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24. februārī krievi zaudējuši 1638 tankus, 3815 bruņutransportierus, 832 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 187 helikopterus, 674 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2687 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.
Vislielākos zaudējumus krievi cietuši Kramatorskas virzienā.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
10:37 Krievija, domājams, gatavojas jaunam uzbrukumam un no dažādiem valsts reģioniem savelk rezerves pie Ukrainas robežas, teikts sestdien publicētajā Lielbritānijas izlūkdienesta ikdienas ziņojumā par stāvokli Ukrainas frontē.
Ziņojumā norādīts, ka liels skaits krievu kājnieku vienību tagad apgādāts ar novecojušajiem bruņutransportieriem MT-LB, kas izstrādāts vēl pagājušā gadsimta 50. gados kā lielgabalu vilcējs.
Šiem bruņutransportieriem ir plānas bruņas un tas bruņots vienīgi ar ložmetēju.
Britu izlūkdienests norāda, ka pirmā krievu uzbrukuma ešelona vienības, kas tika izmantotas februārī, uzsākot atkārtoto iebrukumu Ukrainā, bija apgādātas ar modernākiem bruņutransportieriem BMP-2, kuru bruņu biezums sasniedz 33 mm un kuru bruņojumā ir automātisks 30 mm lielgabals, kā arī prettanku raķešu iekārta.
09:14 ASV prezidenta Džo Baidena administrācija piektdien paziņoja, ka tā nosūtīs Ukrainai militāro palīdzību vēl 400 miljonu ASV dolāru vērtībā, tai skaitā vēl četras reaktīvās zalvju uguns sistēmas “HIMARS”.
Šie ieroči atbalstīs Ukrainas centienus dot triecienus dziļāk aiz frontes līnijas Donbasā, sacīja augsta ranga ASV aizsardzības sektora amatpersona.
Par jauno palīdzību paziņots pēc tam, kad Krievija šonedēļ apgalvoja, ka tā pilnībā kontrolē Luhanskas apgabalu. Ukrainas amatpersonas ir paziņojušas, ka Ukrainas spēki turpina kontrolēt nelielu šī apgabala daļu un sīvas kaujas turpinās vairākos ciemos.
ASV aizsardzības sektora amatpersona sacīja, ka astoņas iepriekš nosūtītās sistēmas “HIMARS” Ukrainas spēki vēl izmanto šajā cīņā. ASV nosūtīs Ukrainai vēl četras šādas sistēmas, lai palīdzētu Ukrainai dot triecienus Krievijas pavēlniecības un kontroles mezgliem, loģistikas spējām un citām sistēmām, kas atrodas tālāk aiz frontes līnijas.
Cita ASV aizsardzības sektora amatpersona pateica, ka vismaz 100 Ukrainas karavīri ir apmācīti lietot “HIMARS”.
Līdz ar “HIMARS” ASV arī nosūtīs vienu tūkstoti 155 milimetru artilērijas šāviņu ar paaugstinātu precizitāti, kas arī palīdzēs Ukrainai trāpīt specifiskiem mērķiem. Jaunajā palīdzības paketē arī būs trīs taktiskās automašīnas, pretbateriju radarsistēmas, rezerves daļas un citas aprīkojums.
Kopš 24. februārī sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, ASV ir nosūtījušas palīdzību Ukrainai 7,3 miljardu dolāru apjomā.
09:13 Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka piektdien aicināja iedzīvotājus Krievijas okupētajās Hersonas un Zaporižjas apgabalu daļās steidzami evakuēties, lai Ukrainas Bruņotie spēki uzbrukuma darbību laikā neapdraudētu civiliedzīvotājus.
“Mūsu artilērijai ir jāstrādā, jo deokupācija ietver bruņotu spēka pielietošanu, mēs taču to saprotam. Tāpēc vajag visos pieejamos veidos izbraukt un izvest savus tuviniekus,” valsts televīzijā paziņoja Vereščuka.
Dienu pirms tam līdzīgu aicinājumu izteica Krievijas okupētās Hersonas apgabala Olešku pilsētas mērs Jevhens Riščuks.
“Godājamie Olešku kopienas un Hersonas apgabala iedzīvotāji! Ja jūs dzīvojat tuvu objektiem, kur dzīvo ienaidnieka Krievijas kareivji vai atrodas ienaidnieka pretgaisa aizsardzība, noliktavas ar munīciju, ienaidnieka tehnikas koncentrācija, tad uzstājīgi iesaku braukt tālāk no turienes. Ukrainas Bruņotie spēki nāk,” rakstīja Riščuks.
