LETA
Jaunākā informācija:
22:27 Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma nogalināti 4452 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl 5531 cilvēks ievainots, trešdien paziņojis ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR).
OHCHR no kara sākuma 24. februārī apstiprinājis 1712 vīriešu, 1144 sieviešu, 107 meiteņu un 106 zēnu nāvi karadarbības rezultātā. Nogalināti ir arī 67 bērni un 1316 pieaugušie, kuru dzimums pagaidām nav noskaidrots.
Lielākā daļa no kara upuriem nogalināti vai ievainoti ar šāviņiem un ieročiem, kuru iedarbība skar plašu teritoriju, piemēram, ar raķetēm, reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem vai aviācijas bumbām.
ANO aģentūra uzsvēra, ka patiesie skaitļi ir ievērojami lielāki, jo informācija no vietām, kur turpinās intensīva karadarbība, pienāk ar aizkavēšanos, bet daudzas ziņas par zaudētām civiliedzīvotāju dzīvībām vēl ir jāapstiprina. Piemēram, tas attiecas uz Mariupoli, Izjumu un Popasnu un vairākām citām vietām, no kurienes saņemtas ziņas par daudziem upuriem mierīgo iedzīvotāju vidū.
20:18 Lielbritānija drīzumā piegādās Ukrainai daudzlādiņu raķešu palaišanas sistēmas, atsaucoties Kijivas aicinājumam piegādāt tai smago bruņojumu, lai varētu labāk stāties pretī Krievijas agresijai, trešdien pavēstīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless.
Sekojot ASV paraugam, Lielbritānija 6. jūnijā paziņoja, ka piegādās Ukrainai daudzlādiņu vadāmo raķešu palaišanas sistēmas, kam ir lielāks darbības attālums un augstāka precizitāte nekā Krievijas artilērijai.
“Man šķiet, ka šī piegāde notiks nekavējoties, un tai līdzās tiks sūtīta arī munīcija,” Apvienoto ekspedīcijas spēku (JEF) sanāksmes gaitā Oslo žurnālistiem sacīja britu ministrs.
Ukrainas armija izcīna sīvas kaujas, cenšoties aizstāvēt Donbasa reģionu, un Kijiva vairākkārt aicinājusi sabiedrotos nodrošināt vairāk smagā bruņojuma.
Vēl otrdien Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maliara sacīja, ka Ukraina saņēmusi “aptuveni 10%” no nepieciešamā bruņojuma.
Lielbritānija apsver iespēju līdzās daudzlādiņu raķešu palaišanas sistēmām nosūtīt arī pretkuģu raķetes “Harpoon”, sacīja Voless. Arī Dānija un Nīderlande apsolījusi tās nodrošināt Ukrainai.
Norvēģija “apsver jaunus dāvinājumus” Ukrainai līdzās 22 haubicēm “M-109”, aptuveni 100 pretgaisa raķetēm “Mistral” un aptuveni 4000 prettanku raķešu M72, ko tā Ukrainai jau ir piegādājusi, Oslo sacīja Norvēģijas aizsardzības ministrs Bjorns Arilds Grams.
Ar šiem paziņojumiem ministri nākuši klajā vien dažas stundas pirms “teju 50 valstu”, kā norādīja ASV vēstnieks NATO, sanāksmes Briselē, kur kopā ar ASV aizsardzības ministru Loidu Ostinu tiks spriests par militāro palīdzību Ukrainai.
20:02 ASV prezidents Džo Baidens trešdien paziņoja par jaunu ieroču un munīcijas paketi Ukrainai, sarunā ar prezidentu Volodimiru Zelenski vēlreiz apliecinot Vašingtonas atbalstu Kijivai.
Viena miljarda dolāru vērtā ieroču pakete ietver vairāk artilērijas, pretkuģu aizsardzības sistēmas un munīciju artilērijai un modernajām raķešu sistēmām, ko Ukraina jau izmanto, sacīja Baidens.
Telefonsarunā Baidens “atkārtoti apstiprināja apņemšanos, ka ASV atbalstīs Ukrainu, aizstāvot demokrātiju un atbalstot tās suverenitāti un teritoriālo integritāti, saskaroties ar neizprovocētu Krievijas agresiju”, teikts Baltā nama paziņojumā.
11:42 Ukrainas armija likvidējusi Krievijas kara propagandistu Sergeju Postanovu, savā “Telegram” kanālā ziņo Odesas apgabal kara administrācijas vadītājs Serhijs Bratčuks.
Atbilstoši Bratčuka informācijai pulkvedis Postanovs kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā filmējis propagandas materiālus. Grupējuma “V” sastāvā viņš piedalījās Hostomeļas operācijā, bet pēc tam vairāku apdzīvoto vietu ieņemšanas operācijās Harkivas un Luhanskas apgabalos.
10:22 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 32 750 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1440 tankus, 3528 bruņutransportierus, 722 lielgabalu, 230 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 97 zenītartilērijas iekārtas, 213 lidmašīnas, 179 helikopterus, 591 bezpilota lidaparātu, 129 spārnotās raķetes, 2485 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 55 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:05 Pēdējās diennakts laikā Ukrainas armija dienvidu karadarbības zonā iznīcinājusi 60 krievu tehnikas vienības un likvidējusi 70 iebrucējus, trešdien ziņo operatīvais štābs “Dienvidi”.
Krievi divkārt veikuši gaisa uzlidojumus, kuru laikā ukraiņi, izmantojot pārnēsājamo zenītraķešu iekārtu, notriekuši vienu krievu helikopteri.
Savukārt ukraiņu aviācija devusi trīs triecienus ienaidnieka dzīvā spēka koncentrācijas vietām Hersonas apgabalā.
Veikti arī raķešu triecieni pretinieka vilciena sastāviem ar degvielu un kara tehnikas koncentrācijas rajoniem.
Iznīcināti arī divi krievu novērošanas un komandpunkti.
Kopumā diennakts laikā dienvidu karadarbības zonā krievi zaudējuši vienu helikopteri, vienu pašgājēju lielgabalu, vienu reaktīvo daudzstobru mīnmetēju “Grad”, trīs haubices, 19 bruņutehnikas vienības, 33 automobiļus un četras specializētās inženiertehniskās iekārtas.
Iznīcinātas arī divas pretinieka munīcijas noliktavas.
09:04 Melnajā jūrā ir Krievijas kara flotes kuģu grupējums ar 20 spārnotajām raķetēm, kas apdraud Ukrainu, paziņoja Ukrainas operatīvās pavēlniecības “Dienvidi” preses sekretārs Vladislavs Nazarovs.
“Ienaidnieka flotes kuģu grupējums Melnās jūras ziemeļrietumu daļā ir kārtējo reizi pārformatēts. Divi raķešu kuģi un zemūdene, kas aprīkoti ar 20 spārnotajām raķetēm, turpina radīt raķešu uzbrukuma no jūras draudus,” paziņoja Nazarovs.
Viņš arī pateica, ka Melnās jūras akvatorijā atrodas viens liels Krievijas desanta kuģis, kas liecina par to, ka ienaidnieks saglabājis nodomus īstenot desanta operāciju.
Nazarovs aicināja iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus, darbību algoritmu un noteikumus gaisa trauksmes gadījumā, rūpīgi pārbaudīt datu ieguves avotus un uzticēties Ukrainas aizsardzības spēkiem.
Okupanti arī palielina savus spēkus Odesas apgabala Čūsku salā, kur satelīts fiksējis jaunas pretgaisa aizsardzības iekārtas.
Militārais eksperts Olehs Ždanovs sacīja, ka Krievijas flote Melnajā jūrā gatavojas dot triecienus militārajai palīdzībai, kas tiek piegādāta Ukrainai.
00:32 Rietumvalstīm ir jāsūta vairāk smago ieroču Ukrainai, kas cīnās pret Krievijas karaspēka uzbrukumu Ukrainas austrumos, otrdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
“Jā, Ukrainai vajadzētu vairāk smago ieroču,” Stoltenbergs sacīja preses konferencē Hāgā pēc tikšanās ar septiņu NATO dalībvalstu Eiropā līderiem pirms jūnija beigās gaidāma NATO samita Madridē.
Stoltenbergs sacīja, ka NATO jau “kāpina” piegādes un amatpersonas trešdien tiksies Briselē, lai koordinētu tālāku atbalstu, tostarp smagā bruņojuma piegādi.
“NATO dalībvalstis un partneri ir piegādājuši šādus ieročus un kāpina šīs piegādes. 15.jūnijā NATO mītnē [Briselē] sanāks Kontaktgrupa Ukrainas aizsardzības jautājumos [“Ramstein-3″]; tas ir formāts, kas pirms dažiem mēnešiem tika izveidots Ramšteinas bāzē. Šī grupa regulāri tiekas, lai koordinētu NATO dalībvalstu un partneru centienus dažādu veidu bruņojuma un militārā aprīkojuma, tostarp smago ieroču, piegādei Ukrainai.”
“Viņi (Ukraina) ir absolūti atkarīgi no tā, lai spētu stāties pretī brutālajam Krievijas iebrukumam,” teica Stoltenbergs.
Viņš atgādināja, ka NATO dalībvalstis jau daudzus gadus atbalsta Ukrainu. No 2014.gada tās ir apmācījušas un apgādājušas desmitiem tūkstošu Ukrainas karavīru un virsnieku, kas tagad cīnās frontē.
“Tomēr mums ir jābūt gataviem [kara] ilgam turpinājumam. Mēs nevaram izteikt pieņēmumus par to, kā karš beigsies, bet mums jābūt gataviem sniegt palīdzību ilgu laiku, un tas tiks apspriests Briselē,” piebilda NATO ģenerālsekretārs.
Ukraina ir vairākkārt lūgusi Rietumiem smagos ieročus un kritizējusi dažus Eiropas līderus par to, ka tie nepiegādā ieročus, kas Ukrainai vajadzīgi Krievijas karaspēka atspiešanai.
Nīderlandes premjerministrs Marks Rite un Dānijas premjere Mete Frederiksena tikās ar Stoltenbergu un Polijas, Rumānijas, Latvijas, Portugāles un Beļģijas līderiem pirms jūnija beigās gaidāma NATO samita Madridē.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis izteica nožēlu par to, ka Rietumi “nedara pietiekami daudz”, lai atbalstītu Polijas kaimiņvalsti Ukrainu.
“Mēs neesam darījuši pietiekami daudz, lai aizsargātu Ukrainu, lai atbalstītu ukraiņu tautu, lai atbalstītu viņu brīvību un suverenitāti,” preses konferencē sacīja Moraveckis.
“Tāpēc es aicinu jūs, lūdzu jūs darīt daudz vairāk, lai piegādātu ieročus, artilēriju Ukrainai. Viņiem tos vajag, lai aizsargātu savu valsti.”
Rietumvalstīm nebūtu nekādas “uzticamības”, ja Ukraina zaudētu cīņā pret Krieviju, piebilda Polijas premjers.
“Tā būtu Eiropas Savienības, mūsu vērtību un NATO pilnīga neveiksme un katastrofa,” sacīja Moraveckis.
Rite preses konferencē paziņoja, ka Nīderlande kopā ar Vāciju drīz būs gatavas nodot Ukrainai 12 pašgājējhaubices “Panzerhaubitze 2000” uzreiz pēc tam, kad būs pabeigta ukraiņu karavīru apmācība to lietošanai.
“Kas attiecas uz bruņojumu – ir ļoti svarīgi, lai Krievija zaudētu šo karu. Tā kā mums nevar būt tiešas konfrontācijas, izmantojot NATO lidmašīnas vai karaspēku pret Krieviju, mums ir jānodrošina, lai Ukraina varētu veikt šo karu, lai tai būtu pieeja visiem nepieciešamajiem bruņojuma veidiem. Tā mēs ar Vāciju izdarījām pirms dažām nedēļām – mēs apmācām ukraiņus lietot “Panzerhaubitze 2000″ sistēmas, un mēs esam nodomājuši iespējami ātrāk nogādāt 12 vienības uz Ukrainu no Vācijas un Nīderlandes,” sacīja Rite.
Viņš atzīmēja, ka pašlaik NATO valstis spēcīgi vieno divas lietas – transatlantiskā solidaritāte un nepieciešamība militāri atbalstīt Ukrainu, un tās centīsies sniegt Ukrainai iespējami lielāku palīdzību, tostarp humāno atbalstu un smago bruņojumu.
Arī Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta paziņoja žurnālistiem, ka Ukraina drīz saņems pašgājējhaubices “Panzerhaubitze 2000”.
Par iespēju nodot šīs haubices Ukrainai kļuva zināms maijā. Ukraina saņems septiņas haubices no Vācijas un piecas – no Nīderlandes.
