Jaunākā informācija:

20:11 Ukrainas izmeklētāji ieradušies Polijā vietā, kur otrdien nokrita raķete, telekanālam CNN apstiprinājis avots Ukrainas prezidenta birojā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien pieprasīja, lai Ukrainas izmeklētāju komandai tiek atļauts piedalīties izmeklēšanā, ko veic Polijas un ASV eksperti.

Kā ziņots, otrdien, kad Krievija atkal pakļāva Ukrainu masīvai raķešu apšaudei, Polijas teritorijā arī nokrita raķete, nogalinot divus cilvēkus, un sākotnēji izskanēja ziņas, ka tā ir viena no krievu raidītajām raķetēm.

Tagad Rietumu līderi pieļauj, ka Polijā, visticamāk, nogāzusies Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku raķete, kas izšauta masīvā Krievijas raķešu trieciena laikā.

16:15 Kremlis ceturtdien paziņojis, ka civiliedzīvotāji Ukrainā cieš no elektroapgādes traucējumiem nevis krievu raķešu dēļ, bet tādēļ, ka Kijiva atsakās iesaistīties sarunās ar Maskavu.

“Ukrainas puses nevēlēšanās atrisināt problēmu, sākt sarunas, tās atteikšanās meklēt kopsaucēju, tās ir sekas,” pavēstījis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Ukrainas varasiestādes ir brīdinājušas iedzīvotājus, ka, iestājoties ziemai, gaidāmas grūtas dienas.

Krievijas raķešu uzbrukumi ir nopietni bojājuši Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, šonedēļ uz laiku atstājot bez elektrības septiņus miljonus mājsaimniecību.

Peskovs apgalvoja, ka Krievijas bruņotie spēki tiešā vai netiešā veidā uzbrūkot infrastruktūrai, kas saistīta ar Ukrainas armiju.

15:51 Krievija no rīta apšaudījusi Ukrainu ar 18 spārnotajām raķetēm, pavēstījis Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ihnats.

Ihnats atklāja, ka pret Ukrainu izšautas arī desmit zenītraķetes raķetes S-300, kas raidītas pret frontes tuvumā esošajām pilsētām. Uzbrukumā ir gājuši bojā cilvēki.

Krievija uzbrukumā izmantojusi stratēģiskās aviācijas lidmašīnas. Bumbvedēji Tu-95 izlidojuši no Krievijas Kaspijas jūras rajona un Rostovas apgabala Volgodonskas rajona.

Uzbrukumos Ukrainai bija iesaistītas deviņas lidmašīnas, raķetes H-101 un H-555. Pavisam palaistas 18 spārnotās raķetes, paziņoja Ihnats.

Viņš arī piebilda, ka Ukrainas centrālajos reģionos iznīcināti seši Irānas bezpilota lidaparāti.

“Šoreiz ienaidnieks mērķēja pa gāzes ieguves objektiem un aizsardzības uzņēmumiem Dņipropetrovskas apgabalā. Turklāt raķetes trāpīja ziemeļos, centrālajos reģionos. Šajā zonā tika arī iznīcināti seši bezpilota lidaparāti “Shahed”, kas tika palaisti no Baltkrievijas teritorijas, no Melnajā jūras tika izšautas arī raķetes “Kalibr” un no iznīcinātājiem vadāmās aviācijas raķetes,” paziņoja Ihnats, piebilstot, ka tika iznīcinātas divas vadāmās raķetes.

15:50 Polija ir gatava nodrošināt Ukrainai piekļuvi vietai, kur šonedēļ Polijas austrumos netālu no robežas ar Ukrainu nogāzās raķete, pavēstīja Polijas prezidenta Andžeja Dudas ārlietu padomnieks Jakubs Kumohs.

Poļu un amerikāņu izmeklētāju komanda šobrīd jau strādā raķetes nogāšanās vietā, telekanālam TVN24 sacīja padomnieks.

Piekļuve var tikt nodrošināta drīz, ja tam piekritīs abas puses.

“Cik man zināms, amerikāņu pusei iebildumu nav,” sacīja Kumohs.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš izteicis aicinājumu izmeklēšanā iesaistīt arī viņa valsts pārstāvjus un ceturtdien pavēstīja, ka ukraiņu speciālisti piedalīsies izmeklēšanā.

“Vakar saņēmām apstiprinājumu, ka mūsu speciālisti piedalīsies izmeklēšanā. Kamēr izmeklēšana nav pabeigta, nevaram precīzi pateikt, kādas raķetes vai to daļas nokrita Polijas teritorijā. Taču mēs redzējām krātera diametra attēlus,” sacīja Zelenskis.

Zelenskis uzskata, ka tās varētu būt ne tikai zenītraķešu atlūzas.

“Es nezinu, kas notika šoreiz, mēs nezinām to par 100%, domāju, ka arī pasaule nezina par 100%. Bet esmu pārliecināts, ka tur bija Krievijas raķete un ka mēs izmantojām pretgaisa aizsardzības raķetes. Bet mums ir jābūt godīgiem un kamēr izmeklēšana nav pabeigta, mēs nevaram pateikt, kāda tipa bija raķete, kuras fragmenti nokrita Polijas teritorijā,” sacīja Zelenskis.

Kā atzinuši Rietumu līderi, Polijā, pēc visa spriežot, nogāzusies Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku raķete, kas izšauta masīvā Krievijas raķešu trieciena laikā.

“Neviens neapsūdz Ukrainu, ka tā būtu apzināti bombardējusi Polijas teritoriju,” sacīja Kumohs.

Pierādījumi liecina, ka tas bijis negadījums, ko izraisījusi pretgaisa aizsardzības raķete, kas nav trāpījusi krievu raķetei un nav arī pašiznīcinājusies, kā tam vajadzēja notikt.

“Tā ir tīri faktu konstatācija,” sacīja padomnieks.

Eksperti, analizējot raķetes atlūzas, izvērtējot trieciena rezultātā radīto bedri un izmantotās degvielas daudzumu, sliecas secināt, ka raķete izšauta no Ukrainas, sacīja padomnieks.

14:03 Ukraina ir uzaicinājusi Lietuvu piedalīties izmeklēšanā par raķetes nokrišanu Polijā,  un Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis atbalsta ieceri.

Lietuva ceturtdien ir saņēmusi diplomātisku notu no Kijivas ar attiecīgu aicinājumu.

“Jā, es varu apstiprināt, ka šodien saņēmām notu,” ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas ārlietu ministra preses pārstāve Paulīna Levickīte, piebilstot, ka Landsberģis atbalsta iniciatīvu.

Ukraina piedalīties starptautiskajā izmeklēšanā aicina arī Poliju, Lielbritāniju un ASV.

“Krievijas uzbrukumi Ukrainai ir kļuvuši intensīvāki, riskantāki un ģeogrāfiski plašāki, uzbrukumiem notiekot tuvāk NATO robežām. Mēs nevaram apgalvot, ka spēsim nākotnē izvairīties no tādiem incidentiem, kāds notika Polijā,” paziņoja Landsberģis.

“Mums ir jāreaģē uz realitātes izmaiņām, tādēļ mums ir padziļināti jāizmeklē situācija un jābūt sagatavotiem. Ir jāsāk starptautiska izmeklēšana Polijā un valstu speciālistiem ir jāķeras pie darba,” piebilda Lietuvas ārlietu ministrs.

Pašlaik Polija notikušo incidentu ar raķeti izmeklē kopā ar ASV.

11:02 Tā dēvētā labības vienošanās, kas ļauj eksportēt pārtikas preces no trim Ukrainas jūras ostām, pagarināta par četriem mēnešiem, ceturtdien  paziņoja Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs.

Iniciatīvas izpildes garanti arī turpmāk būs ANO un Turcija, viņš piebilda.

Ukraina oficiāli vērsusies pie partneriem iniciatīvas ietvaros ar priekšlikumu pagarināt termiņu vēl vismaz par gadu un sākt eksportu arī no Mikolajivas ostas.

“Gaidām viņu atbildi,” norādīja ministrs.

“Labības vienošanās” tika parakstīta Stambulā 22.jūlijā, un tās sākotnējais termiņš bija 120 dienas – līdz 19.novembrim.

Tagad vienošanās būs spēkā vēl 120 dienas pēc šī termiņa.

 Vienošanās paredz labības un citas pārtikas eksportu caur trīs Ukrainas ostām – Odesas un Čornomorskas ostām, kā arī ostu “Pivdennij”.

10:10 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 83 110 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 400 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 2878 tankus, 5804 bruņutransportierus, 1860 lielgabalus, 393 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 209 zenītartilērijas iekārtas, 278 lidmašīnas, 261 helikopteru, 1531 bezpilota lidaparātu, 474 spārnotās raķetes, 4362 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 160 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

09:50 Krievija ceturtdienas rītā atkal devusi raķešu triecienu Ukrainai, vēsta Ukrainas amatpersonas un mediji.

Gaisa trauksme izsludināta visos Ukrainas apgabalos.

Dnipro pēc raķešu trieciena vairākās pilsētas daļās pārtraukta elektroapgāde. Raķetes trāpījušas diviem infrastruktūras objektiem, ievainots viens cilvēks.

Odesas apgabalā raķešu trieciena mērķis bijis kāds infrastruktūras objekts.

Darbojas pretgaisa aizsardzība Kijivas, Čerkasu, Poltavas, Harkivas un Ļvivas apgabalos.

09:49 Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara gaitā Kremlis ārzemēs zaudējis vairākus simtus spiegu, uzskata Lielbritānijas pretizlūkošanas dienesta MI5 ģenerāldirektors Kens Makalums.

Kara gaitā Krievijas spiegu tīkls ārzemēs saņēmis smagāko triecienu pēdējā laika vēsturē, norādīja MI5 vadītājs, vienlaikus brīdinot, ka Lielbritānijai jābūt gatavai Krievijas agresijai vēl vairāku gadu garumā, vēsta raidsabiedrība BBC.

Visā pasaulē izraidīti vairāk nekā 600 Krievijas vēstniecību darbinieku, un vismaz 400 no viņiem, visticamāk, bijuši spiegi, ikgadējā ziņojumā par draudiem, kam pakļauta Lielbritānija, skaidroja Makalums.

“Tādējādi pārskatāmā Eiropas vēsturē Krievijas izlūkdienestam dots smagākais stratēģiskais trieciens,” viņš piebilda.

Tikai no Lielbritānijas vien izraidīti 23 Krievijas spiegi, kas strādāja diplomātijas aizsegā.

“Mēs nedrīkstam ieslīgt mierā. Mums tuvākajos gados jābūt gataviem Krievijas atklātai vai slēptai agresijai pret Lielbritāniju,” uzsvēra MI5 vadītājs.

Krievija arī turpmāk radīs slepenus draudus, izmantojot spiegus un kiberuzbrukumus, kā arī atklātus draudus, tīši paaugstinot energoresursu cenas un mērķtiecīgi dezinformējot iedzīvotājus.

“Viņi turpinās īstenot savus triecienus,” brīdināja Makalums.

09:49 ASV bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks trešdien atzina, ka pēc otrdienas raķetes sprādziena Polijā mēģinājis telefoniski sazināties ar Krievijas ģenerālštāba priekšnieku, tomēr tas viņam nav izdevies.

ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milijs brīfingā Pentagonā sacīja, ka viņa darbinieki mēģinājuši sazvanīt Krievijas ģenerālštāba priekšnieku ģenerāli Valēriju Gerasimovu, kurš vienlaikus ir arī Krievijas aizsardzības ministra pirmais vietnieks, bet “bez panākumiem”.

Neko tuvāk Milijs par šiem pūliņiem nepaskaidroja, tomēr sakaru trūkums raisa bažas par krīzes situāciju augstākā līmeņa ASV un Krievijas komunikācijā.

Raķetes nogāšanās NATO dalībvalstī Polijā varēja izraisīt plašāku konfliktu, ja būtu izrādījies, ka triecienu veikusi Krievija.

ASV un citu valstu līderi tagad skaidro, ka raķeti, visticamāk, izšāvuši Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki pret Krievijas raķešu triecienu, tomēr neskaidrība šajā lietā ilga vairākas stundas.

Kā norādīja vairākas ASV amatpersonas, tas, ka Gerasimovu nav iespējams sazvanīt, nav nekas neparasts.

Milijs runājis ar Polijas un Ukrainas ģenerālštābu priekšniekiem, valdībām ātri cenšoties noskaidrot, vai Polijā nogāzušos raķeti izšāvusi Krievija vai Ukraina.

09:48 Ukrainas tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji ir Hersonas apgabalā atraduši 63 krievu okupantu spīdzināšanas upuru līķus, paziņoja Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis.

“Pašlaik ir atrasti 63 līķi Hersonas apgabala teritorijā, bet mums jāsaprot, ka meklējumi ir tikai sākušies, tāpēc tiks atrasti vēl daudzi moku kambari un apbedījumu vietas,” ministrs sacīja nacionālajā televīzijas ziņu maratonā.

Viņš infomēja, ka tiesībsargājošās iestādes ir uzsākušas 436 lietvedības par pirmajām kara noziegumu pazīmēm. Ir noskaidrotas 11 brīvības atņemšanas vietas, un četrās no tām notikusi spīdzināšana. “Tās tagad apskata izmeklētāji un fiksē katru spīdzināšanas faktu, atrod lieciniekus, kā arī notiek bojāgājušo līķu ekshumācija,” stāstīja ministrs.

Monastirskis arī paziņoja, ka ir sākta kolaborantu meklēšana un ap Hersonu ir izveidoti 16 blokposteņi.

“Jau ir pārbaudīti 763 cilvēki, no viņiem pieci ir aizturēti un nodoti Ukrainas Drošības dienestam sakarā ar aizdomām par kolaboracionistisku darbību. Strādā arī poligrafologi, pārbaudot cilvēkus, kas var būt sadarbojušies ar okupantiem. Mums ir saraksti, cilvēki dalās ar informāciju par to, kurš ieņēmis kādus amatus, kurš sadarbojies ar viņiem (okupantiem),” atzīmēja Monastisrskis.