18:31 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien apmeklējis dienvidu pilsētu Mikolajivu, paziņojis prezidenta birojs.

Zelenska birojs publiskoja video, kurā redzams, kā prezidents aplūko karā stipri bojātu daudzdzīvokļu māju un tiekas ar vietējām amatpersonām.

“Tikšanās par svarīgiem novada jautājumiem. Pārrunājām ekonomikas stāvokli, ūdensapgādes atjaunošanu, situāciju lauksaimniecībā. Īpaša uzmanība tika pievērsta draudiem no sauszemes un jūras. Mēs nebeidzam strādāt Ukrainas uzvarai,” vietnē “Telegram” paziņoja prezidenta birojs.

Sanāksmē reģiona militārās pavēlniecības pārstāvji ziņoja arī par situāciju kaujas zonā uz sauszemes un Melnajā jūrā. Īpaša uzmanība tika pievērsa atsevišķās karaspēka grupas “Primorje” materiāli tehniskajam nodrošinājumam un vajadzībām.

Prezidents arī pasniedza valsts apbalvojumus par drosmi vairākām vietējām amatpersonām.

Spriežot pēc video, tikšanās notika pagrabā.

Šī ir Zelenska pirmā vizīte Mikolajivā kopš 24.februāra, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā. Prezidents pilsētā ieradās dienu pēc tam, kad Krievijas karaspēka triecienā Mikolajivā tika nogalināti divi cilvēki un 20 ievainoti.

Prezidents arī apmeklēja karavīrus frontē Mikolajivas apgabalā.

Mikolajiva atrodas aptuveni 100 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Hersonas, ko Krievijas karaspēks ieņēma kara sākumā.

Mikolajiva ir būtiska Ukrainas dienvidu aizsardzībā, jo atrodas ceļā uz stratēģiski svarīgo Melnās jūras pilsētu Odesu.

15:43 Ukraina varētu atsākt sarunas ar Krieviju no spēcīgākām pozīcijām augusta beigās pēc pretuzbrukumiem vairākos rajonos, intervijā raidorganizācijai “Voice of America” pavēstījis Ukrainas delegācijas sarunām ar Krieviju vadītājs Dāvids Arahamija.

Arahamija sacīja, ka minimālo vienošanos ar Krieviju varētu apsvērt, ja Ukrainas armija izstums Krievijas karaspēku no Ukrainas teritorijas vai Krievijas karaspēks pats atkāpsies uz pozīcijām pirms 24. februāra.

“Mēs varētu apsvērt tādu politisku līgumu kā Stambulā ierosinātais. Piemēram, mēs neskartu Krimas jautājumu vairākus gadus. Mēs to darītu nevis militāri, bet gan diplomātiski,” norādīja Arahamija.

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks maijā paziņoja, ka Ukraina apturējusi miera sarunas ar Krieviju, un 16.jūnijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka sarunas ar Krieviju nenotiek tieši Krievijas nostājas dēļ.

15:40 Ciematos pie Severodoneckas turpinās smagas kaujas starp Ukrainas armiju un Krievijas karaspēku, sestdien paziņojis Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

“Tagad vissīvākās cīņas notiek pie Severodoneckas. Viņi [Krievijas karaspēks] pilnībā nekontrolē pilsētu,” ziņapmaiņas platformā “Telegram” pavēstīja gubernators.

“Tuvējos ciematos notiek ļoti smagas cīņas – Toškivkā, Zolotē. Viņi mēģina izlauzties cauri, bet cieš neveiksmi,” ziņoja Haidajs.

“Mūsu aizstāvji cīnās pret krieviem visos virzienos. Nesen viņi notrieca lidmašīnu un sagrāba gūstekņus,” atklāja Haidajs.

Viņš arī sacīja, ka smagi tiek apšaudīta Ukrainas armijas kontrolētā Lisičanska, kas atrodas pāri upei pretī Severodoneckai.

Haidajs sacīja, ka Krievijas karaspēks nevar pietuvoties Lisičanskai, tāpēc viņi vienkārši apšauda pilsētu no gaisa. “Pilsētā ir ļoti bīstami,” viņš piebilda.

Haidajs pavēstīja, ka Krievijas karaspēks turpina nodarīt postījumus ķīmijas rūpnīcai “Azot”, kas atrodas Severodoneckas pilsētā. Rūpnīcā patvērušies simtiem civiliedzīvotāju.

Haidajs sacīja, ka piektdien rūpnīcā slēpās 568 cilvēki, tai skaitā 38 bērni.

ANO piektdien brīdināja, ka cilvēkiem Severodoneckā arvien grūtāk piekļūt tīram ūdenim un pārtikai.

12:44 Ukrainā tagad būtu jāatmīnē 270 000 kvadrātkilometru liela platība, paziņojis Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis.

“Ja runājam par kvantitāti, (..) ir jāatmīnē aptuveni 270 000 kvadrātkilometru, ieskaitot okupētās teritorijas,” paziņoja ministrs.

Vienkārši sakot, jāatmīnē ceļš starp apdzīvotām vietām, apdzīvotās vietas un teritorijas ap apdzīvotām vietām. Pilnīga atmīnēšana, kas ietver ceļus, meža joslas un ūdenskrātuves prasīs gadus, sacīja Monastirskis.

Viņš atklāja, ka Iekšlietu ministrija virza avārijas dienesta apakšvienības gada laikā veikt primāro operatīvo atmīnēšanu.

Ministrs brīdināja, ka mīnu dēļ lielākajā daļā ūdenstilpņu Kijivas, Harkivas, Sumi un Čerņihivas apgabalos nav droši peldēties.

11:41 Polijas valdība aicina pēc iespējas ātrāk piemērot Krievijai jaunas sankcijas par tās iebrukumu Ukrainā.

“Mūsuprāt, pēc iespējas ātrāk ir jāievieš septītā sankciju pakete. Mums ir jāuztur spiediens,” vācu laikrakstam “Welt am Sonntag” pirms pirmdien plānotās Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmes sacīja Polijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Lukašs Jasina.

“Mēs ejam uz priekšu, mums ir mūsu Baltijas partneru atbalsts un ceram, ka arī pārējie eiropieši piekritīs stingrākām sankcijām pret Krieviju,” piebilda Jasina.

Polijas ārlietu ministra vietnieks Marcins Pšidačs “Welt am Sonntag” sacīja, ka sešas sankciju paketes, ko ES piemērojusi Krievijai, ir smagi skārušas Krieviju, bet vēl nav izdevies pietiekami vājināt Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu.

“Mums nepieciešamas plašākas un bargākas sankcijas,” uzsvēra Pšidačs, piebilstot, ka ES jārīkojas koordinēti.

Jautāts, kādas sankcijas septītā ES sankciju pakete varētu saturēt, Pšidačs atbildēja: “Mēs vēlamies pilnībā apstādināt Eiropas tehnoloģiju eksportu uz Krieviju.”

Sankcijām būtu jāaptver civilie produkti, kas var tikt izmantoti arī militāriem mērķiem, norādīja Pšidačs, uzsverot, ka ES stingrāk jāvēršas pret Krievijas bankām un pret Krievijas propagandas un dezinformācijas kanāliem.

ES jūnija sākumā pieņēma sesto Krievijas sankciju paketi, cita starpā atslēdzot vairākas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT un aizliedzot pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus naftas produktus.

11:11 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši aptuveni 33 350 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24. februārī Krievija zaudējusi 1465 tankus, 3573 bruņutransportierus, 739 lielgabalus, 233 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 98 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 180 helikopterus, 595 bezpilota lidaparātus, 129 spārnotās raķetes, 2513 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 55 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

10:29 Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 323 bērni, bet 583 guvuši dažādus ievainojumus, sestdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

Krievu uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināts vai ievainots 301 bērns, Harkivas apgabalā – 170, Kijivas apgabalā – 116, Černihivas apgabalā – 68, Luhanskas apgabalā – 54, Hersonas apgabalā – 52, Mikolajivas apgabalā – 48, Zaporižjas apgabalā – 30, Sumu apgabalā – 17.

Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 2028 mācību iestādēm, no kurām 209 pilnībā sagrautas.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, īpaši pagaidām okupētās teritorijas.

08:21 ASV administrācijas plāns pārdot Ukrainai četrus trieciendronus “MQ-1C Gray Eagle” ir apturēts sakarā ar bažām, ka šo dronu modernais novērošanas aprīkojums varētu nonākt ienaidnieka rokās, paziņoja divi informēti ziņu avoti.

Tehniski iebildumi pret šo dronu pārdošanu tika izteikti, kad Pentagona Aizsardzības tehnoloģiju drošības pārvalde, kurai jānodrošina vērtīgu tehnoloģiju nenokļūšana ienaidnieka rokās, veica padziļinātu pārbaudi.

“Reuters” jūnija sākumā ziņoja, ka ASV valdība plāno pārdot Ukrainai četrus dronus “MQ-1C Gray Eagle”, kas var tikt aprīkoti ar raķetēm “Hellfire”, izmantošanai kaujas laukā pret Krieviju.

Ukraina līdz šim kaujās pret Krieviju izmantojusi mazāka darbības rādiusa dronus, arī Turcijas “Bayraktar-TB2” un ASV “AeroVironment RQ-20 Puma”. Droni “Gray Eagle” ir ievērojami atšķirīgi, ņemot vērā, ka tie atkarībā no misijas var lidot līdz 30 stundām, kā arī ievākt lielu daudzumu informācijas izlūkošanas mērķiem. “Gray Eagle” bruņojumā var būt līdz astoņām raķetēm “Hellfire”.

Iebildumi pret šo dronu eksportu izteikti sakarā ar bažām, ka to radari un novērošanas aprīkojums, nonākot Krievijas rokās, var apdraudēt ASV drošību. 

“Reuters” ziņu avoti informēja, ka sākotnējā pārbaudē šis apsvērums netika ievērots, bet izpelnījās uzmanību Pentagona sanāksmēs pagājušās nedēļas beigās.

“Tehnoloģiju drošības pārbaudes ir standarta prakse ASV aizsardzības līdzekļu nodošanai visiem starptautiskajiem partneriem. Visi gadījumi tiek pārbaudīti individuāli,” sacīja Pentagona preses sekretāre Sjū Gofa. 

Cita ASV amatpersona pavēstīja, ka Pentagona augstākajā vadībā pašlaik tiek izskatīts jautājums, vai īstenot šo dronu pārdošanu, bet jebkāda lēmuma pieņemšanas termiņi nav zināmi. 

Viens no lēmumiem, kas sekmētu šo dronu pārdošanu Ukrainai, būtu esošo radaru un sensoru nomaiņa ar vienkāršākām tehnoloģijām, bet tam būtu vajadzīgi vairāki mēneši.

Saskaņā ar ASV Armijas budžeta dokumentiem viena drona “Gray Eagle” cena ir apmēram 10 miljoni ASV dolāru. 

08:19 Baltkrievijā pašlaik nav tādas karaspēka koncentrācijas kā 24. februārī, kad sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs.

“Mūsu rīcībā ir informācija par to, kas pašlaik notiek Baltkrievijas teritorijā. Uz šodienu mēs neredzam tādus [iebrukuma] draudus, jo tur nav pietiekama spēku un līdzekļu daudzuma, lai veiktu tādu uzbrukumu, kāds notika 24. februārī. Tādas Krievijas karaspēka koncentrācijas, kāda bija 24. februārī, uz šodienu Baltkrievijā nav. Kad mūsu karavīri izdzina rašistus un tie aizbēga caur Baltkrieviju, tie nepalika Baltkrievijā, bet lielākoties tika pārdislocēti uz Doneckas, Luhanskas un Harkivas virzienu,” atzīmēja Danilovs.

Atbildot uz jautājumu, vai Baltkrievijas karaspēks ir gatavs iebrukt Ukrainā, Danilovs sacīja: “Kad mēs runājam par to, ir vai nav gatavi, ir jāsaprot, ka tas ir karaspēks. Ja tas tiks sacelts kājās pēc vienas vai otras trauksmes, tas var radīt vienas vai otras lietas. Mēs uz šodienu neredzam, ka tur būtu spējas, ka tur būtu spēki.”

Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs arī uzsvēra, ka Krievija jau ir “politiski okupējusi” Baltkrieviju.

“Ir jāsaprot, ka [Aleksandrs] Lukašenko atrodas lielā Krievijas ietekmē. Krievija faktiski ir jau politiski okpējusi Baltkrieviju. Un runāt par to, ka tā esot brīva valsts – tas, teiksim tā, ir liels pieņēmums,” piebilda Danilovs.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis bija sasaucis bruņoto spēku virspavēlnieka mītnes sēdi, lai apspriestu iespējamus iebrukuma draudus no Baltkrievijas puses, un šajā sēdē bija uzdevis pārbaudīt gatavību četros Ukrainas apgabalos.

08:15 Ukrainas Bruņotie spēki kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir zaudējuši apmēram 50% savas tehnikas, intervijā ASV žurnālam “National Defense” paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks Volodimirs Karpenko.

“Uz šodienu mēs esam zaudējuši apmēram 30-40%, bet reizēm pat līdz 50% tehnikas aktīvu kauju rezultātā. Tātad mēs esam zaudējuši apmēram 50%. Ir zaudētas apmēram 1300 kājnieku kaujas mašīnas, 400 tanki, 700 artilērijas sistēmas,” paziņoja Karpenko.

Viņš sacīja, ka starptautiskā palīdzība nodrošina 10-15% no Ukrainas armijas vajadzībām.

“Es nesaukšu precīzu [bruņojuma] daudzumu, kas mums vajadzīgs. Tā ir informācija iekšējai lietošanai. Es jums vienkārši pateikšu, ka domāju, ka šo vajadzību apmierināšanai mums vajadzētu iesaistīt visas pasaules militāri rūpniecisko kompleksu.

Mēs esam saņēmuši lielu daudzumu bruņojuma sistēmu, bet, diemžēl, tāda masveidā izlietojama resursa gadījumā tas sedz tikai 10-15% no mūsu vajadzībām. Ir vajadzīga artilērija, artilērijas zalves, kājnieku kaujas mašīnas, kaujas mašīnas, tanki. Mums ir ļoti vajadzīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas un reaktīvās zalvju uguns sistēmas. Kā arī augstas precizitātes ieroču sistēmas, jo mēs uzskatām, ka tieši augstas precizitātes ieroču sistēmas dos mums pārsvaru pār ienaidnieku, pārsvaru šajā karā,” atzīmēja aizsardzības ministra vietnieks.

Šī bija pirmā reize, kad Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņojusi par Ukrainas Bruņoto spēku tehnikas zaudējumiem šajā karā.

Stāvoklis Ukrainas frontē

Krievijas karaspēks Harkivas virzienā cenšas novērst Ukrainas karavīru virzīšanos uz Ukrainas robežu un palielina karavīru skaitu Slovjanskas virzienā, sestdien ziņo Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs.

Lai atjaunotu piegādes pa dzelzceļu Krievijas karaspēks plāno būvēt papildu dzelzceļa atzarus.

Ienaidnieks apšaudījis civilo infrastruktūru Kozačas Lopanas, Petrivkas, Korobočkines un Prišibas apgabalos.

Volīnijas, Poļesjes un Siverskas virzienos situācija nav daudz mainījusies.

Slovjanskas virzienā ienaidnieks papildina savas vienības un uzbrūk, kaujas turpinās. Krievijas karaspēks ar artilēriju sistemātiski apšaudījis Dibrivnes, Dolinas, Krasnopilas, Grušuvahas un Adamivkas apgabalus.

Doneckas virzienā ienaidnieks turpina koncentrēt savas aktivitātes Severodoneckas un Bahmutas virzienos.

Limanas virzienā ienaidnieks aktīvas darbības nav veicis.

Severodoneckas virzienā ienaidnieks turpina ar artilēriju un raķešu palaidējiem apšaudīt Ukrainas armijas pozīcijas un civilo infrastruktūru netālu no Lisičanskas, Metiolkino, Ustinivkas un Voronoves.

Severodoneckas kauja turpinās. Lai uzlabotu savu taktisko situāciju, ienaidnieka vienības mēģināja veikt uzbrukuma operācijas ārpus pilsētas, taču tas neizdevās.

Bahmutas virzienā Krievijas karaspēks ar artilēriju apšaudījis Ukrainas armijas pozīcijas un civilo infrastruktūru Zolotes, Spirnes, Berestoves, Soledaras, Klinoves un Troickes apgabalos.

Ukrainas armija nodarījusi zaudējumus Krievijas karaspēkam netālu no Hirskes, Berestoves un Kodemi. Ienaidnieks pēc nesekmīgiem uzbrukumiem atkāpies.

Avdijivkas, Kurahoves, Novopavlivskas un Zaporižjas virzienos ienaidnieks neveica aktīvu karadarbību.

Krievijas karaspēks apšaudījis civilās infrastruktūras objektus Kamjankā, Avdijivkā, Opitnā, Volodimirivkā, Novosilkā un Ščerbaki.

Dienvidbugas virzienā ienaidnieks apšaudījis vairākas apdzīvotas vietas un cenšas nostiprināt savas pozīcijas.