LETA
Jaunākā informācija:
21:28 Krievija, īstenojot agresiju Ukrainā, pakļauj bada riskam miljoniem cilvēku visā pasaulē, Baltijas valstu un Kanādas politiskajās konsultācijās Kanādas pilsētā Kvebekā ceturtdien pauda Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
ĀM aģentūru LETA informēja, ka politisko konsultāciju laikā tika pārrunāta drošības situācija reģionā, gaidāmā NATO samita lēmumu nozīme alianses aizsardzības stiprināšanā, kā arī pieņemtie un potenciālie soļi iepretim Krievijas izvērstajai karadarbībai Ukrainā. Baltijas valstu amatpersonas pateicās Kanādai par tās būtisko un nelokāmo atbalstu Baltijas reģiona drošības stiprināšanā.
Sarunu partneri atzīmēja, ka Krievijas uzvedība ir būtiski mainījusi drošības situāciju Eiro-Atlantiskajā telpā.
Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka “Krievija, īstenojot agresiju, nogalina Ukrainas cilvēkus, iznīcina pilsētas un infrastruktūru un vienlaikus bloķē labības eksportu, tādējādi pakļaujot bada riskam miljoniem cilvēku visā pasaulē”. Sarunu partneri pauda apņemšanos kopīgi strādāt, lai turpinātu palīdzēt Ukrainai, kā arī meklētu risinājumus Krievijas radīto pārtikas piegāžu pārrāvumiem.
Konsultāciju laikā amatpersonas diskutēja par sadarbību enerģētikas drošības, mediju brīvības un dezinformācijas apkarošanas jomās. Partneri bija vienisprātis, ka nepieciešams stiprināt demokrātisko sabiedrību noturību pret ārējo ietekmei.
Baltijas valstu un Kanādas amatpersonas atzīmēja savstarpēji teicamo politisko un praktisko sadarbību, kā arī pauda apņemšanos to stiprināt turpmāk.
ĀM informē, ka vizītes turpinājumā plānots militārās bāzes apmeklējums, divpusējā tikšanās un biznesa forums.
20:18 Ceturtdien 45 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstis, ieskaitot Latviju, ir atkārtoti iniciējušas neatkarīgas ekspertu misijas izveidošanu jeb “Maskavas mehānismu”, lai turpinātu izmeklēt Krievijas veiktos kara noziegumus un cilvēktiesību pārkāpumus Ukrainā, ieskaitot noziegumus, kas tika pastrādāti Bučā un citur, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas pārstāvji.
EDSO tuvākajā laikā izveidos neatkarīgu ekspertu misiju, kura apkopos faktus, kas saistīti ar iespējamiem EDSO saistību pārkāpumiem, starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, kā arī noskaidros faktus un apstākļus par iespējamiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.
Misijas ekspertu ziņojumā ietvertā informācija varēs tikt izmantota arī starptautiskajās tiesās un tribunālos, kuriem šobrīd ir vai nākotnē varētu būt jurisdikcija pār šiem noziegumiem.
2022.gada 3.martā Latvija jau bija to valstu vidū, kas ierosināja “Maskavas mehānismu” Krievijas noziegumu noskaidrošanai.
Eksperti prezentēja ziņojumu šā gada 13.aprīlī, un tajā secināts, ka atrastas skaidras iezīmes par Krievijas veiktajiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, kā arī ticami pierādījumi par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijas Bruņoto spēku kontrolē esošajās teritorijās Ukrainā.
15:04 Krievijas karaspēks kontrolē lielu daļu Luhanskas apgabala Severodoneckas, tomēr ne visu pilsētu, ceturtdien paziņoja Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
Situācija Luhanskas apgabalā “saglabājas sarežģīta, jo Krievijas armija cenšas pārraut mūsu aizsardzības līniju no visām pusēm”, Ukrainas telekanālam 1+1 sacīja gubernators.
Atbilstoši viņa teiktajam uzbrūkošā Krievijas karaspēka galvenais uzdevums joprojām ir pilnīga Severodoneckas sagrābšana.
“Bet viņi tur ātrus panākumus nav guvuši. Viņi kontrolē lielu pilsētas daļu, bet ne visu pilsētu, kā viņi to iepriekš apgalvoja,” sacīja Haidajs. “Kaujas turpinās. Vakar mūsu puiši veica pretuzbrukumus, atspiežot ienaidnieku vairākās ielās un saņemot gūstekņus.”
Krievijas karavīri mēģina pietuvoties Lisičanskai, kas atrodas tieši līdzās Severodoneckai. Viņiem ir lieli dzīvā spēka un bruņu tehnikas zaudējumi, tomēr turpina pārsviest papildspēkus no citiem kaujas laukiem.
Luhanskas apgabala teritoriju, kas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē, Haidajs nosauca par cietoksni.
13:34 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši aptuveni 30 850 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1363 tankus, 3354 bruņutransportierus, 661 lielgabalu, 207 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 95 zenītartilērijas iekārtas, 210 lidmašīnas, 175 helikopterus, 521 bezpilota lidaparātu, 120 spārnotās raķetes, 2325 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 51 specializētās tehnikas vienību.
Aizvadītājā diennaktī vislielākos zaudējumus Krievijas karaspēks cietis Bahmutas virzienos.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:54 Krievijas apšaudēs Luhanskas apgabals katru dienu zaudē 50-60 mājas, bet aizvadītajā diennaktī postījumi nodarīti 52 mājām, ziņapmaiņas platformā “Telegram” pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
“Postījumi nodarīti vēl 52 mājām. Tas ir vairāk nekā 50 ģimeņu – bet ieskaitot daudzstāvu ēkas, krietni vairāk – palikušas bez pajumtes. Apgabals katru dienu zaudē 50-60 mājas. Ciematos, kurus sturmē krievi, dzīvojamie nami izdeg veselām ielām,” apliecināja gubernators.
1.jūnijā Hirskē ienaidnieks postījumus nodarījis 16 mājām, Lisičanskā – 15, Vrubivkā – deviņām, Severodoneckā – sešām, Novodružeskā – četrām, bet Mikolajivkā- divām mājām, uzskaitīja Haidajs.
09:17 Ukrainas Bruņotie spēki Dņepras-Bugas grīvā iznīcinājuši divus Krievijas ātrgaitas desanta kuterus, pavēstīja pavēlniecība “Dienvidi”.
Krievijas kuterus iznīcinājušas Ukrainas Bruņoto spēku raķešu un artilērijas apakšvienības.
Okupanti Dņepras-Bugas grīvā paslēpuši divus ātrgaitas desanta kuterus, kas bijuši gatavi diversiju un izlūkošanas aktivitātēm.
“Vienlaikus Melnajā jūrā kuģi skaits, kas draud ar raķešu triecieniem, pieaudzis līdz trim, desanta kuģi nav manīti. Rašisti atvilkuši divus sasistos “Raptor” klases “slīkoņus” no Čūsku salas uz bāzēs punktu Sevastopolē ar cerību atliekām tos reanimēt,” situāciju raksturo pavēlniecība “Dienvidi”.
Kopumā dienvidu virzienā Ukrainas spēki trešdien likvidējuši 21 okupantu.
Iznīcināta viena zenītiekārta un viena pašgājēja artilērijas iekārta, četri tanki T-72, četras bruņutehnikas vienības, trīs automobiļu tehnikas vienības, trīs droni un trīs lauka munīcijas punkti.
Krievijas armija spēku trūkumu cenšas kompensēt ar aviācijas un artilērijas apšaudēm, jo uz dienvidu robežām okupantiem ir problēmas ar spēku papildināšanu jaunu trieciengrupu izveidošanai, norāda pavēlniecība.
09:16 Harkivas apgabalā Ukrainas karavīri vairākās vietās sasnieguši robežu ar Krieviju, pavēstīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Oleksandrs Motuzjaņiks.
Kaut arī apgabalā nenotiek aktīva kara darbība, Krievijas karaspēks sācis tur veidot nocietinājumus, Motuzjaņiks sacīja nacionālā televīzijas maratona ēterā.
“Šobrīd krievi reģionā mainījuši savu taktiku… Tās ir pastāvīgas apšaudes, tā ir mūsu karaspēka turēšana pastāvīgā spriedzē un mūsu apakšvienību piesaistītšana. Bet Harkivas apgabalā ir vairākas vietas, kur mūsu karavīri sasnieguši robežu ar Krieviju,” sacīja ministrijas pārstāvis.
Krievijas karaspēks nemazina spriedzi reģionā tikai tāpēc, lai Ukrainas Bruņoto spēku vienības no turienes netiktu pārvietotas uz citiem virzieniem un dara visu, lai nepieļautu Ukrainas armijas pretuzbrukumu, skaidroja amatpersona.
Harkivas apgabalā iebrucēji pamatā uzbrūk nevis bruņoto spēku pozīcijām, bet mierīgajām apdzīvotajām vietām, norādīja Motuzjaņiks.
09:16 Krievijas karaspēks trešdienas vakarā ar raķetēm apšaudījis dzelzceļa infrastruktūru Ļvivas apgabalā, Ukrainas rietumos, tāpēc vairākas stundas bija pārtraukta vilcienu satiksme, paziņoja Ukrainas valsts dzelzceļa uzņēmuma “Ukrzalizniicja” vadītājs Oleksandrs Kamišins.
“Krievijas karaspēks kārtējo reizi devis triecienu Ļvivas dzelzceļa infrastruktūrai. Noskaidrojam infrastruktūrai nodarītā kaitējuma pakāpi. Dzelzceļnieku vidū cietušo nav,” ziņapmaiņas platformā “Telegram” ierakstīja Kamišins. Tomēr Ukrainas mediji ziņo, ka ievainoti pieci cilvēki. Plašsaziņas līdzekļi arī vēsta, ka ticis bojāts elektriskais kontakttīkls.
Ukrainas dzelzceļa vadītājs pavēstīja, ka infrastruktūras bojājumu dēļ kavēsies vairāki vilcieni. Pēc vairākām stundām viņš paziņoja, ka vilcienu satiksme atsākta.
Kamišins arī noliedza Ukrainas iekšlietu ministra padomnieka Antona Heraščenko iepriekš paziņoto, ka Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudījis Beskidu tuneli Ļvivas apgabalā.
“Informācija par triecienu Beskidu tunelim neatbilst patiesībai,,” norādīja Kamišins.
Jau vēstīts, ka Heraščenko iepriekš platformā “Telegram” ierakstīja, ka “dots trieciens ar spārnotajām raķetēm Beskidu dzelzceļa tunelim Karpatos, Ļvivas apgabalā”.
“Nolūks – mēģināt traucēt dzelzceļa satiksmi un apturēt degvielas un ieroču piegādes no mūsu sabiedrotajiem,” viņš piebilda.