LETA
Jaunākā informācija:
22:30 Pēc Krievijas postošajiem triecieniem Ukrainas elektroenerģijas tīklam šī ziema miljoniem ukraiņu būs tāda, kas rada draudus dzīvībai, pirmdien brīdināja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģiona direktors Hanss Klūge.
“Runājot vienkārši – šī ziema būs par izdzīvošanu,” žurnālistiem vizītes gaitā Kijivā sacīja PVO amatpersona.
“Miljoniem cilvēku Ukrainā šī ziema būs tāda, kas rada draudus dzīvībai,” viņš brīdināja.
Postījumi, ko Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai nodarījuši neskaitāmie Krievijas raķešu triecieni, ir kā nokauts veselības sistēmai un cilvēku veselībai, sacīja Klūge.
Kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma PVO reģistrējusi vairāk nekā 700 uzbrukumu Ukrainas veselības objektiem.
Starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums ir acīmredzams, atzina Klūge.
“Pastāvīgie uzbrukumi veselības un enerģētikas infrastruktūrai nozīmē, ka simtiem slimnīcu un veselības aprūpes iestāžu vairs nespēj pilnā mērā veikt savu darbību.”
“Mēs prognozējam, ka divi trīs miljoni cilvēku pametīs savas mājas, meklējot siltumu un drošību,” viņš brīdināja. “Viņi veselības ziņā sastapsies ar unikāliem izaicinājumiem, arī elpceļu infekcijām, tādām kā Covid-19, pneimonija, gripa, kā arī nopietnu difterijas un masalu risku nepietiekamā apjomā vakcinētajā iedzīvotāju daļā.”
19:40 Krievu okupanti pēc nesenajām apšaudēm ierobežojuši Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) novērotāju piekļuvi Zaporižjas atomelektrostacijai (AES), pirmdien pavēstīja Ukrainas atomenerģētikas uzņēmums “Enerhoatom”.
Reaģējot uz IAEA ģenerāldirektora Rafaela Grosi priekšlikumu veikt Zaporižjas AES bojājumu novērtējumu, krievu okupanti atbildējuši, ka atsevišķos objektos novērotājus varētu nepielaist.
Uz Grosi priekšlikumu, ka novērotāji varētu veikt bojājumu novērtējumu Zaporižjas AES, Krievijas enerģētikas uzņēmuma “Rosenergoatom” ģenerāldirektora padomnieks Renats Karčaa Krievijas medijiem sacīja: “Ja viņi gribēs pārbaudīt objektu, kam nav nekā kopīga ar kodoldrošību, piekļuve tiks atteikta.”
Ukrainas atomenerģētikas uzņēmums “Enerhoatom” norāda, ka Krievija apšaudēs cenšas apsūdzēt Ukrainu.
Turklāt tas notiek “tieši tad, kad paši okupanti un viņu līdzskrējēji neļauj IAEA ekspertiem pārbaudīt postījumus, tādējādi slēpjot liecības par saviem noziegumiem”, teikts paziņojumā.
Atsaucoties uz informāciju, ko sniegusi Zaporižjas AES vadība, IAEA grupa notikuma vietā paziņoja, ka cietušās infrastruktūras vidū ir radioaktīvo atkritumu glabāšanas ēka, dzesēšanas ūdenstilpņu sistēma, kabelis uz vienu no reaktoriem, tilts uz citu reaktoru un palīgēka.
Zaporižjas AES Ukrainai nodrošināja aptuveni piekto daļu elektroenerģijas.
Reaktori ir apturēti, bet pastāv kodoldegvielas pārkaršanas risks, ja tiks pārtraukta elektroenerģijas padeve atdzesēšanas sistēmās. Apšaužu rezultātā elektropadeves līnijas vairākkārt tikušas pārrautas.
18:02 Krievija šobrīd nevar saņemt Irānas raķetes “Fateh-110” un “Zolfaghar”, kas spēj nolidot 300 un 700 kilometrus lielus attālums, jo piegāžu procesu aizkavē zināmi faktori, kas radušies, iespējams, diplomātisko resursu iesaistes rezultātā, pirmdien pavēstīja Ukrainas armijas Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ihnats.
“Iespējams, ir kaut kādi “faktori”, iespējams, ir iesaistīti kaut kādi diplomātiskie resursi, iespējams, ir kaut kādi sarunu procesi, iespējams, to ietekmē zināmas valstis. Cerēsim, ka teroristi nesaņems šīs raķetes,” telemaratona ēterā sacīja Ihnats.
Ukraina gatavojas visiem notikumu attīstības variantiem un draudiem, jo Krievija turpinās teroru arī bez Irānas raķetēm, triecieniem krājot savas, viņš piebilda.
Iepriekš tika ziņots, ka Irāna grasās nodrošināt Krievijai karam ar Ukrainu klases “zeme-zeme” raķetes “Fateh-11” un “Zolfaghar”, kā arī vēl vairāk kamikadzes dronu.
Tika ziņots, ka raķetes jau tiek gatavotas rūpnīcās.
Kā norādīja grupas “Informatīvā pretošanās” militāri politisko jautājumu apskatnieks Oleksandrs Kovalenko, šīs Irānas raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmai būs sarežģīts mērķis.
“Fateh-110” un “Zolfaghar” ir tuvā darbības rādiusa operatīvi taktiskās ballistiskās raķetes. Tās spēj trāpīt mērķiem 300 līdz 700 kilometru attālumā.
16:00 Ukrainas likumsargi 11.novembrī atbrīvotajā Hersonā apzinājuši četras vietas, kur krievu okupanti spīdzinājuši ieslodzītos, pirmdien pavēstīja Ukrainas ģenerālprokuratūra.
Amatpersonas veikušas inspekcijas “četros objektos”, kur Krievijas karaspēks “nelegāli turēja cilvēkus ieslodzījumā un viņus brutāli spīdzināja”.
Moku kambari atradušies pagaidu aizturēšanas izolatorā, izmeklēšanas izolatorā un policijas rajona nodaļā.
Izmeklētāji atraduši gumijas steku daļas, koka nūju, aparātu, ar kuru okupanti mierīgos iedzīvotājus spīdzināja ar strāvu, kvēlspuldzi. Sienās bijušas lodes.
Atbilstoši prokuratūras informācijai kamerās un pagrabos pielietotas dažādas spīdzināšanas metodes, fiziskā un psiholoģiskā vardarbība.
Izmeklētāji cenšas noskaidrot visus cietušos un apzināt citus moku kambarus.
Turpinās pirmstiesas izmeklēšana krimināllietas ietvaros par kara likumu un paražu pārkāpuma faktu, teikts paziņojumā.
Okupanti Hersonā pametuši dokumentus par ieslodzījuma vietu administrēšanu.
Hersona Krievija kontrolē atradās astoņus mēnešus.
10:53 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 84 600 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 390 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2892 tankus, 5822 bruņutransportierus, 1870 lielgabalus, 393 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 209 zenītartilērijas iekārtas, 278 lidmašīnas, 261 helikopteru, 1537 bezpilota lidaparātus, 480 spārnotās raķetes, 4378 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 161 specializēto tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:21 Nepilnu deviņu mēnešu laikā kopš atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā apstiprināta 8311 civiliedzīvotāju nogalināšana, informējusi Ukrainas Ģenerālprokuratūrā.
Nogalināto vidū ir 437 bērni.
Vēl vairāk nekā 11 000 civiliedzīvotāju kara laikā ievainoti, svētdien paziņojis Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins.
“Līdz šodienai fiksēti vairāk nekā 45 000 kara noziegumu un vairāk nekā 19 000 noziegumu pret nacionālo drošību. Ģenerālprokuratūras rīcībā esošā informācija liecina, ka apstiprināta 8311 civiliedzīvotāju bojāeja, viņu vidū ir 437 bērni. Ievainoti vairāk nekā 11 000 civiliedzīvotāju. Tomēr mēs saprotam, ka reālais skaits ir daudz lielāks, mums vēl nav piekļuves dažām okupētajām teritorijām.” pavēstījis Kostins.
Saskaņā ar viņa sniegto informāciju apsūdzības kara noziegumos izvirzītas jau 216 personām, kuru vidū ir 17 krievu karagūstekņi. Pērējiem apsūdzības izvirzītas aizmuguriski.
Līdz šim tiesai nodotas apsūdzības pret 60 personām, no kurām 12 jau ir notiesātas.
