“Tā var nomirt, un tas ir atkarīgs tikai no mūsu izvēles,” sacīja Makrons, brīdinot, ka Eiropa “nav bruņojusies pret riskiem, ar kuriem saskaramies” pasaulē, kurā “spēles noteikumi ir mainījušies”.

“Nākamajā desmitgadē (..) pastāv milzīgs risks, ka (Eiropa) var tikt novājināta,” runā Sorbonnas Universitātē Parīzē sacīja Makrons. Šī runa tika pasniegta kā prezidenta redzējums par Eiropas nākotni.

Makrons aicināja Eiropu izkļūt no “stratēģiskās minoritātes”, kas to padarījusi pārāk atkarīgu no Krievijas enerģētikas jomā un ASV drošības jomā.

Francijas prezidents raksturoja Krievijas rīcību pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā kā nesavaldīgu un sacīja, ka vairs nav skaidrs, kur ir Maskavas “robežas”. Viņš uzsvēra, ka Eiropas drošībai obligāts nosacījums ir tas, “lai Krievija neuzvarētu agresijas karā Ukrainā”.

“Mums pašiem ir jāveido šī stratēģiskā koncepcija par uzticamu Eiropas aizsardzību,” sacīja Makrons, piebilstot, ka Eiropa nevar būt ASV “vasalis”.

Viņš paziņoja, ka nākamajos mēnešos lūgs Eiropas partnerus iesniegt priekšlikumus, un piebilda, ka Eiropai ir nepieciešamas arī savas spējas kiberaizsardzības un kiberdrošības jomā.

Makrons pauda uzskatu, ka militārā aprīkojuma iepirkšanā priekšroka būtu jādod Eiropas piegādātājiem, un atbalstīja ideju par Eiropas aizdevumu šo centienu finansēšanai.