Jaunākā informācija:

20:30 Krievijas uzbrukums Donbasā, pēc visa spriežot, zaudējis sparu, un kauja par reģionu noslēgsies pēc divām līdz četrām nedēļām, uzskata Lielbritānijas militārais eksperts Maiks Mārtins.

“Būtībā krieviem beidzas karavīri, un ukraiņi jau gatavojas pretuzbrukumam,” sacīja Londonas Karaliskās koledžas zinātniskais līdzstrādnieks.

Krievi jau ir palaiduši garām savu vienīgo iespēju sagrābt reģionu, norādīja Mārtins.

“Viņi izveda visas apdriskātās daļas no Kijivas, bet pēc tam mēģināja pārformēt tās kaujas darbībām austrumos,” skaidroja eksperts.

Bet šīs karaspēka daļas ir cietušas kaujās par Ukrainas galvaspilsētu, un Krievijai neizdevās tās nostiprināt un veikt apņēmīgu manevru.

Kā norādīja Mārtins, Lielbritānijas paziņojums par to, ka Ukrainai sniegtās Rietumu palīdzības mērķis ir izspiest Krievijas karaspēku no visas Ukrainas teritorijas, arī no Krimas, iezīmē būtisku stratēģisku izmaiņu.

Turklāt eksperts arī uzskata, ka Lielbritānijas ārlietu ministrei Lizai Trasai varētu arī nebūt taisnība, sakot, ka tam var paiet desmit gadi.

Pēc viņa vērtējuma, Krievijas spēki izjuks vēl pirms tam, un mēs, iespējams, Krievijā pieredzēsim apvērsumu.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas lūgums Kongresam piešķirt vēl 33 miljardus dolāru palīdzībai Ukrainai ir skaidrs signāls par nodomiem, uzskata Mārtins.

Tas arī nozīmē, ka NATO un ASV ir nonākušas pie slēdziena, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins blefo, draudot ar kodolieroču piemērošanu gadījumā, ja NATO paaugstinās likmes šajā pretstāvē.

18:30 Okupētajā Hersonas apgabala daļā notikusi apšaude Krievijas karaspēka čečenu un burjatu karavīru starpā, vēsta Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

“Okupētajā Kisiļivkā notika apšaude Krievijas Federācijas čečenu un burjatu tautības karavīru starpā. Nakts incidentā izcēlās vairāk nekā 50 dalībnieku no katras puses. Precīzs ievainoto un bojāgājušo skaits pagaidām nav zināms,” teikts paziņojumā sociālajā tīklā “Facebook”.

Viens no konflikta iemesliem bijis burjatu nevēlēšanās doties uzbrukumā, kā arī nevienlīdzīgie apstākļi, salīdzinot ar čečeniem.

“Pēdējie vispār nemēdz būt pirmajās līnijās, sēž aizmugurē “aizšķērsošanas vienību” kapacitātē. Viņu uzdevums – mudināt okupantu vienības uz aktīvām darbībām. Tas ir, atklāt uguni uz tiem, kas mēģina atkāpties,” teikts paziņojumā.

Cits apšaudes iemesls ir nevienāda salaupītā dalīšana, jo galveno labumu no marodierisma atkal gūst čečeni.

Nevēlēšanās doties uzbrukumā izraisījusi konfliktu starp komandieriem un karavīriem arī Zaporižjas apgabala Fedorivkā.

Krievijas karavīri sūdzas vietējiem iedzīvotājiem, ka lietā likts viltus, lai panāktu, ka parakstīti līgumi un dota piekrišana piedalīties kaujas darbībās.

17:33 Ukrainā kritis bijušais ASV jūras kājnieks, kas kopā ar Ukrainas spēkiem cīnījās pret Krieviju, ASV medijiem pavēstīja kritušā karavīra tuvinieki.

Rebeka Kabrera telekanālam CNN pastāstīja, ka viņas dēls 22 gadus vecais Villijs Džozefs Kansels zaudējis dzīvību pirmdien. Dēls strādājis militāra rakstura uzņēmumā, kas viņu nosūtījis uz Ukrainu.

Kritušā karavīra atraitne Britānija Kansela telekanālam “Fox News” sacīja, ka vīru uzskata par varoni.

“Mans vīrs zaudēja dzīvību Ukrainā,” sacīja Britānija Kansela. “Viņš devās turp, jo gribēja palīdzēt cilvēkiem, viņam vienmēr bija apziņa, ka tā dzīvē ir viņa galvenā misija”.

17:33 Odesā no svētdienas vakara līdz otrdienas rītam būs komandantstunda, piektdien pavēstīja Odesas apgabala kara administrācija.

“Ar Odesas apgabala kara administrācijas priekšsēdētāja Maksima Marčenko rīkojumu Odesas pilsētas teritorijā tiek izsludināta komandantstunda no 2022.gada 1.maija plkst.22 līdz 2022.gada 3.maija plkst.5.” teikts paziņojumā sociālajā tīklā “Facebook”.

Laikā, kad spēkā būs komandantstundas režīms, pilsētas ielās un sabiedriskās vietās cilvēki varēs atrasties tikai ar īpašām caurlaidēm un apliecībām.

“Pārējā Odesas apgabala teritorijā komandantstundas režīms paliek bez izmaiņām, tas ir, no plkst.22 līdz plkst.5,” piebilda administrācija.

17:33 Kaujās Ukrainas dienvidos Mikolajivā 26.aprīlī kritis Ukrainas starptautiskās brīvprātīgo vienības karavīrs no Dānijas, pavēstīja Ukrainas vēstniecība Dānijā.

Kritušais dāņu karavīrs bija 25 gadus vecs.

Aptuveni 100 dāņu devušies uz Ukrainu, lai karotu pret Krieviju, kas 24.februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, vēsta Dānijas laikraksts “Jyllands-Posten”, atsaucoties uz Ukrainas vēstniecību.

Pēdējo dienu laikā kļuvis zināms, ka, cīnoties par Ukrainu, krituši ASV un Lielbritānijas brīvprātīgie.

15:37 Ceturtdienas vakarā notikušajā Krievijas raķešu triecienā Kijivā nogalināta “Radio Brīvība” žurnāliste Vera Hiriča, piektdien pavēstīja raidsabiedrība.

Krievija ceturtdien veica raķešu triecienu Ukrainas galvaspilsētai ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša vizītes laikā. Trieciens notika uzreiz pēc Gutērreša un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelensa sarunu noslēguma.

Raķetes trāpīja militāram objektam un 25 stāvu dzīvojamam namam, kam daļēji sabruka pirmie divi stāvi, izraisījās ugunsgrēks.

Sākotnēji tika ziņots par sešiem ievainotajiem, bet par nogalinātajiem informācijas nebija.

Hiričas līķi atrada piektdienas rītā ēkas drupās.

15:37 Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks uzskata, ka kaujas darbības izvērsīsies arī Krievijas teritorijā, turklāt tas cita starpā var notikt arī Krievijas puses provokāciju dēļ.

Šādu viedokli viņš paudis intervijā “Radio Brīvība”.

“Viņi uzskatīja, ka šis karš notiek kaut kur tur [nevis Krievijā], bet mēs šeit sēžam – šampanietis, ikri un tā tālāk -, spriežam, ejam ciemos, ballējamies naktsklubos.”

“Taču kaujas darbību intensitāte, ko šodien demonstrē Krievijas Federācija, tā viennozīmīgi pārnesīs kaujas darbības uz Krievijas Federācijas teritoriju. Tas taču skaidrs,” norādīja Podoļaks.

“Un nav svarīgi, kas tur karos. Varbūt viņi tur rīkos savas provokācijas, iespējams, viņi spridzinās…”

“Neapšaubāmi, šādi ekscesi degvielas un eļļas bāzēs, ieroču noliktavās tikai palielināsies.”

“Pat ja Ukraina nebūs ar to saistīta, neapšaubāmi, mēs tam sekosim ar interesi, kā gāžas lielā un varenā Krievijas varas vertikāle,” intervijā sacīja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks.

14:17 Polija līdz šim piegādājusi Ukrainai militāro tehniku un aprīkojumu septiņu miljardu zlotu (1,5 miljardu eiro) vērtībā, piemēram, vairāk nekā 200 tanku “T-72” un vairākus desmitus bruņutransportieru, paziņojis Polijas aizsardzības ministra vietnieks Voiceks Skurkevičs.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis jau iepriekš paziņoja, ka Ukrainai sniegtās militārās palīdzības vērtība pārsniedz septiņus miljardus zlotu, bet neatklāja konkrētas tehnikas vienības.

Ukrainai piegādātais bruņojums ietver pašgājējas haubices “2S1 Gvozdika”, reaktīvos daudzstobru mīnmetējus “Grad”, kā arī lidmašīnām “MiG-29” un “Su-27” piemērotās gaiss-gaiss tipa raķetes.

Bez smagā bruņojuma Varšava piegādājusi Ukrainai arī Polijā ražotus bezpilota lidaparātus “WB Electonic”, kurus iespējams izmantot arī izlūkošanā. Paši ukraiņi ir ziņojuši, ka viņiem ir Polijā ražotie amerikāņu “Switchblade” analogi bezpilota lidaparāti “Warmate”.

No Polijas arsenāla Ukrainai piegādātas pārnēsājamās pretgaisa aizsardzības sistēmas “Piorun”. Oficiāli gan nav apstiprināts, bet ar tām jau esot notriekti vairāki Krievijas helikopteri.

Tāpat Ukrainai no Polijas tiek piegādāts daudz munīcijas.

Arī Čehija piegādājusi Ukrainai tankus “T-72”. Polijai ir gandrīz 400 šādas militārās tehnikas vienības. 2019.gadā daļa tanku tika modernizēta, bet Ukrainai galvenokārt tiek nodoti nemodernizētie tanki.

12:59 Kijivas apgabalā līdz šim atrasti 1187 Krievijas okupantu nogalināto civiliedzīvotāju līķi, paziņojis Kijivas apgabala policijas priekšnieks Andrijs Nebitovs.

“Līdz šodienai ir jau 1187 mūsu tautiešu, civiliedzīvotāju, kurus nogalinājuši Krievijas karavīri,” viņš teicis Ukrainas nacionālajai televīzijai.

Nebitovs norādījis, ka katru dienu turpinās darbs atbrīvotajās teritorijās.

Piemēram, Bordjankā ceturtdien atklāto upuru skaits pārsniedzis simtu, un tagad šajā Kijivas piepilsētā atrastas jau 110 mierīgo iedzīvotāju mirstīgās atliekas.

Kijivas apgabala policijas priekšnieks stāstījis, ka ceturtdien kopumā apgabalā atrasti 26 līķi.

Kopumā Bučas rajonā atrasti “vairāk nekā 1080 līķi”, daudz nogalināto ir arī Brovaru rajonā un Višhorodas rajonā, bet vēl vairāk nekā 200 cilvēki ir uzskatāmi par bezvēsts pazudušiem, uzskaitījis Nebitovs.

Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija “Human Rights Watch” ir paziņojusi, ka tai ir pierādījumi par kara noziegumiem Kijivas piepilsētā Bučā, kur 2.aprīlī pēc Krievijas karavīru padzīšanas atklāti simtiem līķu civilā apģērbā, dažiem bijušas uz muguras sasietas rokas.

Bučas mērs Anatolijs Fedorčuks pavēstījis, ka Bučā atrasta trešā daļa no visiem Kijivas apgabalā nogalinātajiem.

12:03 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 23 000 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 986 tankus, 2418 bruņutransportierus, 435 lielgabalus, 151 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 73 zenītartilērijas iekārtas, 189 lidmašīnas, 155 helikopterus, 1695 automobiļus, trīs kuģus un piecas ātrlaivas, 76 autocisternas, 229 bezpilota lidaparātus, 31 specializētās tehnikas vienību un četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Atkārtoto iebrukumu Ukrainā Krievija pēc valsts prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka 24.februārī.

11:06 Krievijas karaspēks sācis atsevišķu savu vienību izvešanu no Mariupoles, ziņo ASV Aizsardzības ministrija.

Pentagona rīcībā esošā informācija liecina, ka vairākas Krievijas vienības atstāj Mariupoli un virzās uz ziemeļrietumiem.

Vienlaikus ASV Aizsardzības ministrija norādījusi, ka kaujas par pilsētu turpinās. Ministrijas ierēdnis preses konferences laikā apliecināja, ka Krievijas karaspēks pilnībā nekontrolē Mariupoli un tāpēc okupanti turpina raķešu un gaisa triecienus nopostītajai pilsētai.

Ierēdnis piebilda, ka, ja pilsēta būtu pilnībā ieņemta, turpināt bombardēšanu būtu bezjēdzīgi.

Kopš marta sākuma ielenktajā Mariupolē turpinās sīvas kaujas Krievijas un Ukrainas spēkus starpā par “Azovstaļ” teritoriju. Rūpnīcas teritorijā pagrabos atrodas vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju, kā arī ukraiņu karavīri.

“Azovstaļ” teritorija lielā mērā ir izpostīta un pārvērsta drupās.

Aizstāvji cer, ka pilsētu izdosies atbloķēt politiskā vai militārā ceļā.

09:13 Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 219 bērni un vēl vairāk nekā 398 guvuši dažādus ievainojumus, piektdien paziņojusi Ukrainas ģenerālprokuratūra.

Krievijas karavīru uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 139 bērni, Kijivas apgabalā – 115, Harkivas apgabalā – 95, Černihivas apgabalā – 68, Hersonas apgabalā – 44, Mikolajivas apgabalā – 43, Luhanskas apgabalā – 37, Zaporižjas apgabalā – 27, Sumu apgabalā 17, Kijivas pilsētā 16 un Žitomiras apgabalā – 15.

Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 1556 mācību iestādēm, no kurām 102 ir pilnībā sagrautas.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, jo īpaši pagaidām okupētās teritorijas.

09:02 Karš nepaliks tikai Ukrainas robežās, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

“Kara ēna pārņēmusi Moldovu, pār Baltkrieviju tā jau sen gulstas, un pār Krievijas reģionu,” intervijā žurnālistam Markam Feiginam “YouTube” kanālā “Feigin Live” sacījis Arestovičs.

“Karš izplešas, tas nenoturēsies ne “specoperācijas” robežās, un pat ne Ukrainas robežās. Tas met ļoti nopietnu ēnu, un šajā ēnā redzami ugunsgrēku uzplaiksnījumi,” viņš klāstījis.

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks arī paziņojis, ka starptautiski neatzītajā Piedņestrā tiek gatavots lidlauks Krievijas militāro lidmašīnu nosēdināšanai.

“Skatoties, kur un kā, tas atkarīgs no apstākļiem,” viņš teicis, paužot pārliecību, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma nepieciešamības gadījumā varēs notriekt arī lidmašīnas no Moldovas teritorijas.

Kā jau vēstīts, Odesas apgabala militārās pārvaldes operatīvā štāba preses sekretārs Serhijs Bratčuks ceturtdien paziņoja, ka, ņemot vērā Krievijas īstenotās provokācijas Piedņestrā, Ukrainas Odesas apgabala drošības spēki pastiprinājuši Ukrainas un Moldovas robežas aizsardzību.

09:02 Krievija 63 kara dienās uz Ukrainu izšāvusi vairāk nekā 1900 raķešu, aplēsusi ASV Aizsardzības ministrija.

“Kopš iebrukuma sākuma palaistas vairāk nekā 1900 raķetes,” preses konferencē ceturtdien informējis Pentagona ierēdnis, piebilstot, ka lielāko daļu raķešu un gaisa triecienu Krievija joprojām vērš pret Mariupoli un Donbasu.

Gandrīz visi gaisa uzlidojumi veikti no Krievijas gaisa spēku bāzēm.

“Viņi nepaceļas un nenosēžas Ukrainā,” klāstījis ierēdnis, piebilstot, ka, iespējams, Ukrainas dienvidos kādreiz arī Krievijas lidmašīnas ir nosēdušās, bet galvenokārt tās ielido no Krievijas un pēc tam tur atgriežas. “Tas pats attiecas uz raķešu triecieniem – palaišanas sistēmas atrodas Krievijas teritorijā,” teicis Pentagona pārstāvis.

Marta beigās Pentagona aplēses liecināja, ka Krievija uz Ukrainu palaidusi vairāk nekā 1370 raķešu.

Iepriekš ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz amerikāņu amatpersonām, vēstīja, ka saskaņā ar ASV aplēsēm 60% gadījumu vadāmo raķešu starti ir neveiksmīgi.

Projekta “Bellingcat” žurnālists Hristo Grozevs 24.aprīlī paziņoja, ka Krievija jau izlietojusi gandrīz visas savas vadāmo raķešu rezerves.

09:02 Kopš 24.februārī sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums, Ukrainā ir nodarīti postījumi 369 slimnīcām, bet 39 slimnīcas ir pilnībā sagrautas, televīzijā paziņoja Ukrainas veselības aizsardzības ministrs Viktors Ļaško.

“Lai atjaunotu šīs 39 [sagrautās slimnīcas], ir vajadzīgi apmēram 13 miljardi 500 miljoni grivnu (425 miljoni eiro). Tie ir aprēķini uz šodienu,” sacīja ministrs.

Viņš atzina, ka vissarežģītākā situācija ir Ukrainas austrumos un dienvidos.

“Vissliktākā un vissarežģītākā situācija šodien ir karstajos punktos, kur notiek kaujas un pienāk liels skaits ievainoto, tur visu diennakti strādā mūsu ārsti. Viens no vissarežģītākajiem punktiem ir mūsu varoņpilsēta Mariupole. Tur paliek mūsu medicīnas darbinieki, kas necilvēcīgajos apstākļos turpina darīt visu iespējamo, lai glābtu dzīvības visiem, kas cietuši no okupantu lodēm,” sacīja Ļaško.

Ir ziņots, ka Luhanskas apgabalā Krievijas okupācijas karaspēks ir sagrāvis praktiski visas veselības aizsardzības iestādes.

09:01 Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Mikola Solskis, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks un Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis ir apsprieduši iespēju eksportēt Ukrainā audzētos graudus caur Klaipēdas ostu Lietuvā, paziņoja Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrija.

Pirms kara ar Krieviju Ukraina eksportēja 5 miljonus tonnu graudu mēnesī. Tā kā Ukrainas jūras ostas tagad bloķē Krievija, šī gada martā tika eksportēti tikai 200 000 tonnu Ukrainas graudu pa dzelzceļu, autoceļiem un Dņestras upi.

Ukrainai pašlaik ir 20 miljonu tonnu pērn novāktu graudu, kas nav vajadzīgi pašmāju tirgū un ir paredzēti eksportam.

“Tagad mēs apsveram iespēju eksportēt Ukrainā audzētos graudus caur Lietuvas un Latvijas ostām. Ostas potenciāls ir neapšaubāms. Dzelzceļš var raisīt bažas. Polijā sliežu platums ir šaurāks nekā Ukrainā, Lietuvā un Latvijā,” sacīja Navicks.

Vojcehovskis atzina, ka Ukrainas eksporta maršruta pārtraukšana uz Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku ir nopietna problēma. Pastāv arī bažas, ka kviešu piegāžu pārtraukšana var izraisīt saspīlējumu un problēmas šajos reģionos.

“Bet ir ļoti svarīgi atbalstīt Ukrainu, nodrošinot alternatīvus eksporta koridorus, piemēram, caur Poliju, Baltijas jūras ostām, Lietuvu, Klaipēdas ostu – ir vitāli svarīgi turpināt eksportu,” uzsvēra Voicehovskis.

Solskis pateicās Navickam, kurš bija pirmais lauksaimniecības ministrs, kas apmeklējis Ukrainu kara laikā. Viņš arī izteica pateicību Lietuvas valdībai un visiem lietuviešiem, kas atbalsta Ukrainu. 

09:00 Krievijas karaspēks ceturtdienas vakarā apšaudīja ar raķetēm Hmelņickas apgabalu Ukrainas rietumos, bet šajā apšaudē nav upuru, paziņoja Hmeļnickas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Hamalijs.

“‘Šovakar gaisa trauksmes laikā ienaidnieks atkal uzbruka mūsu valstij. “Krievu pasaules” raķetes neaizmirsa arī Hmeļnickas apgabalu. Notika raķešu trieciens infrastruktūras objektam,” sacīja Hamalijs.

Viņš atzīmēja, ka raķetes trāpījušas vienā Šepetivkas rajona teritoriālajā kopienā, bet neizpauda detaļas.

Apšaude izraisīja ugunsgrēku, kas jau ir nodzēsts. Tās sekas tiek likvidētas. “Upuru nav!” paziņoja Hamalijs.

Krievijas karaspēks 2.aprīlī bija apšaudījis Hmeļnickas apgabala Šepetivkas pilsētu. Savukārt 25.aprīlī virs Hmeļnickas AES dzesēšanas ūdenskrātuves tika fiksētas divas spārnotās raķetes, kuras izšāva Krievijas spēki.