LETA
Jaunākā informācija:
19:52 Ukrainas vēstniecība Latvijā aicina starptautiskos partnerus nosodīt Krievijas veikto viltus referendumu sagatavošanu pagaidu okupētajās Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijās Ukrainā.
Izplatītajā paziņojumā vēstniecība arī aicina starptautiskos partnerus apņēmīgi reaģēt uz Krievijas okupācijas iestāžu nelikumīgām darbībām pagaidu okupētajās Ukrainas teritorijās, jo īpaši Hersonas un Zaporižjas reģionos, kas saistīti ar Krievijas pasu piespiedu izsniegšanu Ukrainas pilsoņiem.
Krievijas pases un “referendumi” arī ir Krievijas ieroči, norāda vēstniecībā, uzsverot nepieciešamību turpināt smago ieroču piegādi Ukrainai un ieviest jaunas ekonomiskās sankcijas pret teroristu valsti – Krieviju.
Krievija cenšas uzspiest Krievijas pases Ukrainas pilsoņiem, kuri dzīvo abu minēto apgabalu teritorijās, norāda vēstniecībā, skaidrojot, ka tādējādi Krievija kā agresors cenšas legalizēt okupāciju. Masveida pasu izsniegšana ļauj Krievijas propagandai veicināt uzskatu, ka reģionā it kā dzīvo Krievijas pilsoņi, līdz ar to visas Krievijas darbības būtu “likumīgas”.
“Otrkārt, pasu reģistrācija nodrošina krieviem datus, kuri pēc tam tiks izmantoti pseidoreferendumu sagatavošanā,” norāda Ukrainas vēstniecības Latvijā pārstāvji.
Pateicoties ukraiņu masveida pretestībai pagaidu okupētajās teritorijās, krievu okupanti nespēja noturēt tūlītējus pseidoreferendumus, kā tas notika 2014.gadā Krimā, bet Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukuma priekšvakarā dienvidos šie mēģinājumi atkal pastiprinājās.
Kremlis jau pavasarī mēģinājis organizēt tā sauktos referendumus, bet tad tas izgāzās vietējo iedzīvotāju atbalsta trūkuma dēļ. Krievu karaspēks uzskatīja, ka ukraiņi viņus sagaidīs ar ziediem, bet tā vietā saskārās ar vietējo iedzīvotāju pretošanos un partizānu kustības pretestību, kas pastiprinājās Hersonas un Zaporižjas apgabalos, norāda vēstniecībā.
“Ukraiņi pagaidu okupētajās teritorijās vēlas dzīvot Ukrainā. Piemēram, mūsu skolotāji atsakās sadarboties ar iebrucējiem, tāpēc okupācijas iestādes ir spiestas vest skolotājus no Krievijas,” teikts paziņojumā, norādot, ka pat skolotāji no okupētās Krimas nesteidzas doties uz Hersonu.
Sagatavojot viltus referendumus, krievu okupācijas pārvaldes iestādes veic arī represijas pret civiliedzīvotājiem, pielietojot spīdzināšanu un nolaupīšanu. Pēc Melitopoles mēra Ivana Fjodorova domām, tikai šajā pilsētā vien pašlaik nebrīvē atrodas 20 cilvēki.
Kā ziņots, Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas analītiķi iepriekš līdzīgi norādījuši, ka ir lielā mērā ticami, ka visās nesen okupētajās teritorijās Ukrainas dienvidos Krievijas ieceltās varasiestādes pakļautas pieaugošam Maskavas spiedienam gatavoties referendumu sarīkošanai vēlāk šogad par pievienošanos Krievijai.
10:37 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 41 350 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1774 tankus, 4022 bruņutransportierus, 939 lielgabalus, 259 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 118 zenītartilērijas iekārtas, 223 lidmašīnas, 191 helikopteru, 740 bezpilota lidaparātus, 180 spārnotās raķetes, 2922 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 83 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
08:53 Krievijas raķešu apšaudē trešdienas rītā Ukrainas dienvidu pilsētā Mikolajivā sagrauts lielveikals, paziņojis pilsētas mērs Oleksandrs Senkevičs.
“Apmēram piecos no rīta Milkolajivā nogranda spēcīgi sprādzieni. (..) Viena no pilsētas rajoniem izcēlies ugunsgrēks, citā – sagrauts lielveikals,” ziņapmaiņas platformā “Telegram” ierakstījis Senkevičs.
Nav ziņu, ka būtu bojāgājušie vai cietušie.
08:53 No Ukrainas kontrolētās Doneckas apgabala teritorijas jau ir evakuējušies divas trešdaļas iedzīvotāju, bet tur vēl palikuši apmēram 250 tūkstoši cilvēku, televīzijā paziņoja apgabala militārās administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.
“Protams, [evakuācijas] tempi ir ļoti zemi un vairums cilvēku nevēlas aizbraukt. Bet tāds ir stāvoklis pašlaik. Vēl nav beidzies vasaras periods. Mēs saprotam, ka a ar sala iestāšanos cilvēki rīkosies citādi. Ja runā, ka evakuācija notiek lēni, tad ir palikusi tā cilvēku kategorija, kas līdz pēdējam brīdim negrib aizbraukt,” sacīja Kirilenko.
Ukrainas valdība 29.jūlijā izveidoja Koordinācijas štābu, kas organizē evakuāciju no Doneckas apgabala. Štābā ietilpst ministriju, tiesībsargājošo iestāžu un militāro administrāciju pārstāvji un to vada Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.
Vereščuka otrdien paziņoja, ka Ukrainā sākusies obligāta iedzīvotāju evakuācija no Doneckas apgabala un pirmais vagons ar evakuētajiem otrdienas rītā ieradies Kropivnickas pilsētā.
Doneckas apgabala Kijivas kontrolēto rajonu iedzīvotājus plānots evakuēt pirms apkures sezonas sākuma.
08:50 Krievijas armija otrdienas vakarā apšaudīja ar raķetēm Ukrainas rajonu pie Polijas robežas, izraisot divas eksplozijas, paziņoja Ļvivas apgabala administrācija.
Viena Krievijas raķete trāpīja Ukrainas armijas objektam Červonohradas rajonā, bet vēl nav informācijas par nodarītajiem postījumiem, lietotnē “Telegram” rakstīja Ļvivas apgabala administrācijas vadītājs Maksims Kozickis.
Ukrainas Gaisa spēku virspavēlniecība paziņoja, ka Krievijas armija otrdienas vakarā izšāvusi uz Ukrainu astoņas raķetes no bumbvedējiem virs Kaspijas jūras.
Septiņas no šīm raķetēm tika pārtvertas, bet viena raķete trāpīja pretgaisa aizsardzības pozīcijai Ļvivas apgabalā.
Eksplozijas otrdienas vakarā bija dzirdamas arī no Ukrainas dienvidu pilsētas Mikolajivas puses.
Krievijas armijas spārnotās raķetes marta vidū trāpīja Javorivas mācību bāzē pie Ļvivas, nogalinot vismaz 35 karavīrus.
