LETA
Jaunākā informācija:
21:31 No visām Eiropas Savienības (ES) valstīm Polija martā piešķīra pagaidu aizsardzību vislielākajam skaitam Ukrainas bēgļu, liecina piektdien publiskotie ES dati.
Krievijas atkārtotai iebrukums Ukrainā, kas sākās 24. februārī, ir izraisījies lielāko Eiropas bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara beigām. Saskaņā ar ANO maijā publicētajiem datiem Ukrainu pametuši vairāk nekā seši miljoni cilvēku.
ES statistikas biroja “Eurostat” piektdien publicētie dati liecina, ka Polija martā piešķīra pagaidu aizsardzību 675 085 ukraiņiem. Čehija piešķīra pagaidu aizsardzību 244 650 ukraiņiem, bet Slovākija – 58 750 cilvēkiem no Ukrainas.
Polijā divas trešdaļas vai vairāk ukraiņu, kam tika piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, bija sievietes un meitenes.
Lai gan lielākā daļa no tiem, kam tika piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, bija ukraiņi, Polija uzņēma arī 575 Krievijas pilsoņus un 325 Baltkrievijas pilsoņus.
Par aprīli pieejamie dati liecina, ka deviņās ES valstīs, salīdzinot ar martu, pieaudzis ukraiņu skaits, kam piešķirts pagaidu aizsardzības statuss. Starp šīm valstīm vadībā ir Bulgārija un Lietuva, kas attiecīgi piešķīrušas pagaidu aizsardzības statusu 30 965 un 21 800 cilvēkiem.
21:19 Eiropas Savienība (ES) sestās sankciju paketes ietvaros piemērojusi sankcijas Bučas un Mariupoles “miesniekiem” – Krievijas armijas komandieriem, kuru vadībā pastrādātas zvērības Ukrainā.
Sankcijas piemērotas arī bijušajai krievu olimpiskajai čempionei mākslas vingrošanā Aļinai Kabajevai, kurai, kā tiek uzskatīts, ir Krievijas diktatora Vladimira Putina konkubīne.
Sankcijām pakļauta arī Kremļa preses pārstāvja Dmitrija Peskova sieva un bērni.
ES publiskojusi sarakstu ar vēl 65 cilvēku vārdiem, kam piemērotas sankcijas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Sestā sankciju pakete ietver arī aizliegumu pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus naftas produktus un bankas “Sberbank” atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, kā arī virkni citu pasākumu.
Sankcijām pakļauto 65 personu vidū ir Azatbeks Omurbekovs, kurš komandēja Krievijas karavīrus, kuri slepkavoja, izvaroja un spīdzināja civiliedzīvotājus Bučā, un Mihails Mizincevs, ģenerālis, kurš pārraudzīja Mariupoles aplenkumu un bombardēšanu, kurā nogalināti tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju. Krievijas karaspēka īstenotajos uzbrukumos tika sagrauts Mariupoles dzemdību nams un teātris, nogalinot simtiem bērnu, norāda ES.
Sankcijas piemērotas arī Arkādijam Voložam, kurš nekavējoties atkāpās no Krievijas interneta uzņēmuma “Yandex” vadītāja amata. “Yandex” akcionāru vidū ir “Sberbank” un citas Krievijas valstij piederošas bankas.
ES norāda, ka “Yandex” atbalsta Kremļa skatījumu uz lietām un samazina redzamību saturam, kas ir pret Kremli kritisks, tai skaitā informāciju par karu Ukrainā.
Kopumā ES sankciju sarakstā ir jau vairāk nekā 1100 vārdi.
20:17 Ukrainā piektdien vieglus ievainojumus guvuši divi starptautiskās ziņu aģentūras “Reuters” žurnālisti, bet viņu šoferis nogalināts, paziņojis aģentūras pārstāvis.
“Divi “Reuters” žurnālisti guva vieglus ievainojumus, kad ceļā uz Severodonecku viņus apšaudīja,” teikts aģentūras paziņojumā.
“Viņi brauca Krievijas atbalstīto separātistu nodrošinātā transportlīdzeklī, kuru vadīja separātistu norīkota persona. Transportlīdzekļa vadītājs tika nogalināts,” teikts paziņojumā.
15:34 Apvienotās Nācijas, pieminot Ukrainas kara 100.dienu, paziņojušas, ka šajā karā nebūšot uzvarētāju.
“Šim karam nav un nebūs uzvarētāju. Drīzāk mēs 100 dienas esam bijuši liecinieki tam, kas ir zaudēts – dzīvības, mājas, darbs un izredzes,” norādījis ANO ģenerālsekretāra palīgs un ANO Ukrainas krīzes koordinators Amids Avads.
Krievija atkārtoto iebrukumu Ukrainā sāka 24.februārī, vispirms cenšoties ieņemt Kijivu, bet viņiem tas neizdevās. Pēc tam Krievijas karaspēks atkapās no Ukrainas galvaspilsētas apkārtnes un Ukrainas otras lielākās pilsētas Harkovas. Taču krieviem izdevies pakāpeniski gūt panākumus valsts dienvidos un austrumos.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien paziņoja, ka Krievija okupējusi apmēram piektdaļu Ukrainas teritorijas. Vienlaikus prezidents kara 100.dienā pauda pārliecību par Ukrainas uzvaru.
“Šis karš ir radījis nepieņemamus zaudējumus cilvēkiem un pārņēmis gandrīz visus civilās dzīves aspektus,” noradīja Avads. “Nedaudz vairāk kā trīs mēnešos gandrīz 14 miljoni ukraiņu ir bijuši spiesti pamest savas mājas, lielākā daļa sieviešu un bērnu.”
ANO norāda, ka strādā pie tā, lai ierobežotu kara postošo ietekmi uz pārtikas drošību pasaulē, cenšoties atjaunot tirdzniecību ar graudiem un pirmās nepieciešamības precēm.
Graudaugu cenas ir palielinājušās Ukrainas eksporta krituma dēļ, pastiprinot konfliktu un klimata pārmaiņu ietekmi un radot bažas par sociālajiem nemieriem.
“Mums nepieciešams miers. Karam ir jābeidzas,” teikts ANO paziņojumā.
15:29 Krievijas armija 100 kara dienu laikā Ukrainā iznīcinājusi 24 000 kilometru ceļu un 300 tiltu, piektdien sociālajā tīklā “Facebook” pavēstīja Ukrainas autoceļu pārvalde.
“Ienaidnieks nebeidz postīt mūsu infrastruktūru, bet valsts kara apstākļos turpina dzīvot un atjaunoties,” teikts paziņojumā.
Šobrīd apturēti visi “lielās būvniecības” vērienīgie projekti, bet darbs notiek vienīgi kritiski svarīgajos maršrutos “dzīvības ceļos”.
Cita starpā nodrošināta satiksme pār 39 pagaidu tiltiem ceļos uz Kijivu, Irpiņu, Buču, Hostomeļu, Černihivu, Harkivu, Sumiem un Mikolajivu.
Atklāta satiksme Varšavas šosejā no Kijivas līdz Koveļai, kā arī kravas auto satiksme pa šoseju M-06 Kijiva-Čopa.
10:58 Ukrainas armijai izdevies noturēt pozīcijas stratēģiski svarīgajā Severodoneckas pilsētā, pavēstīja Ukrainas Ģenerālštābs.
“Kaujas Severodoneckas centrā turpinās,” piektdien pavēstīja Ģenerālštābs, norādot, ka Krievijas spēki turpina apšaudīt ukraiņu pozīcijas šajā pilsētā, kā arī Borivskas un Ustinivkas rajonos, un Lisičanskā.
Krievijas spēki veikuši aviācijas triecienus Mirna Dolinai, kā arī neveiksmīgi mēģinājuši ieņemt līdzās esošās Metiolkinu un Bilohorivku.
Ienaidnieka centieni nogriezt piegāžu ceļus, kas Severodonecku savieno ar rietumiem, uzbrūkot Bahmutas apvidum, arī bijuši nesekmīgi.
Slovjanskas apvidū Krievijas spēkiem izdodas gūt lēnu progresu.
Notikuši mēģinājumi sturmēt pilsētu no Limanas puses, teikts ziņojumā, norādot, ka Krievijas uzbrukums no ziemeļiem atvairīts, ienaidniekam ciešot lielus zaudējumus.
10:57 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 30 950 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1367 tankus, 3366 bruņutransportierus, 661 lielgabalu, 207 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 95 zenītartilērijas iekārtas, 210 lidmašīnas, 175 helikopterus, 535 bezpilota lidaparātus, 121 spārnoto raķeti, 2329 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 51 specializētās tehnikas vienību.
Aizvadītājā diennaktī vislielākos zaudējumus Krievijas karaspēks cietis Bahmutas virzienos.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:18 Krievija okupējusi apmēram piektdaļu Ukrainas teritorijas, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Šodien apmēram 20% mūsu teritorijas ir okupantu kontrolē,” sacīja Zelenskis ceturtdien videouzrunā Luksemburgas parlamentam.
Viņš teica, ka 2014.gadā Krievija, okupējot Krimu un iegūstot faktisku kontroli pār daļu Doneckas un Luhanskas apgabalu, atņēmusi Ukrainai 43 000 kvadrātkilometru lielu teritoriju, kas platības ziņā līdzinās Nīderlandei.
Taču tagad Krievijas okupētā teritorija palielinājusies līdz gandrīz 125 000 kvadrātkilometru un ir daudz lielāka nekā trīs Beniluksa valstu – Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas – kopējā platība, sacīja Zelenskis.
Viņš piebilda, ka apmēram 300 000 kvadrātkilometru lielā teritorijā ir mīnas un nesprāgusi munīcija.
