Jaunākā informācija:

20:09 Ukrainas armijas zenītartilēristi Hersonas apgabalā pirmdienas vakarā notriekuši divus Krievijas uzbrukuma helikopterus “Ka-52”, ziņo Gaisa spēku pavēlniecības “Dienvidi” preses dienests.

Berislavas rajonā Odesas zenītraķešu brigādes vienības plkst.18.45 un plkst.18.48 notriekušas divus helikopterus, teikts preses dienesta paziņojumā.

Vēl viens krievu helikopters “Ka-52” Hersonas apgabalā tika notriekts pirmdienas rītā.

16:10 Krievija karā pret Ukrainu izmanto vairāk nekā 100 gadus vecus ložmetējus, šautenes no Pirmā un Otrā pasaules kara, analizējot brīvpieejamo informāciju interneta vietnēs, izpētījis Latvijas Aizsardzības ministrijas izveidotais portāls “Sargs.lv”.

Portāls norādījis, ka atšķirībā no Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kuri kopš konflikta sākuma ar Krieviju 2014.gadā nekad nav slēpuši savas problēmas un trūkumus armijas bruņojuma ziņā, oficiālais Kremlis allaž centies lielīties ar ieročiem, kam “nav analogu pasaulē”.

Karš Ukrainā ir pierādījis, ka propagandas izlielītā Krievijas armija ir vien tukša čaula. Tieši tehnikas un smago ieroču akūtais trūkums Krievijai licis vērsties pie palīdzības ne tikai tādās totalitārās terorismu atbalstošās valstīs kā Ziemeļkoreja un Irāna, bet arī kārtīgāk izrevidēt savus krājumus, ceļot laukā iekonservētos Otrā pasaules kara laika ieročus.

Senākais izmantotais ierocis esot “Maxim” ložmetējs, kuru sāka ražot 1884.gadā. Atskatoties pagātnē, piecus gadus vēlāk amerikāņu izgudrotājs Tomass Alva Edisons ASV publikai demonstrēja savas pirmās ogles kvēldiega elektrospuldzes. Šis ierocis ir vecs, taču novērotas ir arī pašrocīgi pilnveidotas ieroču sistēmas, kas vismaz nedaudz uzlabo tā kvalitāti.

“Maxim” ložmetējs, kas aprīkots ar 303 kalibra britu patronām, ir pazīstams kā pasaulē pirmais automātiskais šaujamierocis. Šādi ieroči, kas plaši izmantoti daudzos konfliktos un karos, mūsdienās ir atrodami vairākos muzejos.

Tāpat, apskatot internetā pieejamās bildes, ir secināms, ka Krievija karā Ukrainā izmanto šautenes “Mosin-Nagant”. Šautene tika izgatavota 1891.gadā un šo ieroci Krievijas spēki pēdējo reizi izmantoja Otrajā pasaules karā. Pēc tam to piegādāja komunistiskajai Vjetnamai, un to izmantoja Vjetkongas partizāni. Kopš tā laika šādi ieroči tikpat kā nav bijuši izmantoti militārā konfliktā.

Karā Ukrainā tiek izmantotas arī vācu inženieru radītās mašīnpistoles “Maschinenpistole 40” (MP40). Pateicoties ieroča izturībai un precizitātei, šo ieroci plaši izmantoja nacistiskās Vācijas karavīri. Tā neapšaubāmi bija labākā mašīnpistole Otrā pasaules kara laikā, taču, mūsdienu perspektīvā skatoties, šis ierocis ir krietni novecojis. Tas drīzāk iederētos muzejā.

Arī ikoniskās krievu mašīnpistoles “SMG PPSH” pēctecis “PPS 43” tiek izmantots abās karojošajās pusēs. “PPS 43” tika pasūtīts Padomju Krievijas bruņotajiem spēkiem 1942.-43.gadā. Šo ieroci 60. un 70. gados no ieroču arsenāla izņēma gandrīz visas valstis, kas to bija lietojušas.

Krievijas bruņotie spēki nekautrējas uz kaujas vietām nosūtīt arī jau acīmredzami bojātus ieročus. Piemēram, kādā video redzams, kā uz fronti tiek nogādāta jau bojāta haubice “D-1”, kuras ražošana datēta ar 1943.gadu.

Jau pavasarī ievērojamie bruņutehnikas zaudējumi piespieda Krieviju no noliktavām izvest “T-62” tankus, lai aizstātu modernākos tankus, kas tika iznīcināti vai bojāti kaujās.

Lielbritānijas izlūkdienesti tolaik norādīja, ka “T-62” būs īpaši neaizsargāti pret prettanku ieročiem, un to klātbūtne kaujas laukā liecina, ka Krievijai trūkst modernas, kaujas apstākļiem gatavas tehnikas. Šobrīd vizuāli apstiprināti 43 “T-62” tanku zaudējumi Krievijas bruņotajiem spēkiem.

“T-62”, kas sver 41 tonnu un ir aprīkots ar 115 milimetru lielgabalu, Padomju Savienībā tika ražots no 1961. līdz 1975.gadam. Tas bija visizplatītākais tanks PSRS, līdz 1969.gadā ekspluatācijā ienāca “T-72”.

Padomju armija 80.gados sāka pārcelt “T-62” uz rezerves vienībām. Tūkstošiem “T-62” nonāca glabāšanā, un daudzi no tiem vienkārši stāvēja rindās plašos transportlīdzekļu parkos zem klajas debess.

15:09 Viena no raķetēm, ko Krievija pirmdienas rītā raidīja uz Ukrainu, nokritusi netālu no Moldovas ciema Naslavčas.

“Šorīt Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas notriekta raķete nokrita netālu no Moldovas Republikas Naslavčas ciema ziemeļu gala, kas atrodas uz robežas ar Ukrainu,” ziņo Moldovas Iekšlietu ministrija.

Rezultātā vairākām mājām izsisti logi, neviens cilvēks nav cietis. Raķetes nokrišanas vieta norobežota, strādā izmeklēšanas grupa.

Pirmdienas rītā Krievijas spēki veica raķešu uzbrukumu kritiskās infrastruktūras objektiem vairākos Ukrainas reģionos, ieskaitot Kijivā.

Kā pavēstīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, elektrības apgāde traucēta simtiem apdzīvoto vietu.

13:26 Pēc Krievijas pirmdienas rītā veiktajiem raķešu triecieniem Kijivā 80% patērētāju palikuši bez ūdens apgādes, bet 350 000 dzīvokļu pārtraukta elektrības piegāde, paziņojis Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko.

“Speciālisti strādā, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu ūdenssaimniecības darbību. Šobrīd Kijivas tuvumā esošā energoobjekta bojājumu dēļ 80% patērētāju galvaspilsētā ir palikuši bez ūdensapgādes,” pavēstīja Kličko.

Pēc galvaspilsētas mēra teiktā, speciālisti dara visu iespējamo, lai Kijivas dzīvokļos atjaunotu ūdens padevi. “Katram gadījumam mēs lūdzam uzkrāt ūdeni no tuvākajiem sūkņiem un tirdzniecības vietām,” piebilda Kličko.

“Enerģētiķi arī strādā, lai atjaunotu elektroapgādi 350 000 dzīvokļu Kijivā, kas palika bez elektrības,” pavēstīja Kličko.

Pirmdienas rītā Krievijas spēki veica raķešu uzbrukumu kritiskās infrastruktūras objektiem vairākos Ukrainas reģionos, ieskaitot Kijivā.

Kā pavēstīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, elektrības apgāde traucēta simtiem apdzīvoto vietu.

13:26 Sprādzienos Krievijā Pleskavas apgabala lidlaukā cietuši divi helikopteri Ka-52, platformā “Telegram” vēsta kanāls “Baza”.

“Kaujas mašīnas bija militārā lidlauka teritorijā, kas atrodas netālu no Krievijas-Latvijas robežas. Helikopteri nebija derīgi ekspluatācijai, viņi tur atradās remontā,” teikts paziņojumā.

Eksploziju iemesli nav zināmi, bet sprādzienu rezultātā fizelāžas atlūzas izsviestas 200 metru attālumā.

Helikopters Ka-52 “Aļļigator” ir viens no jaunākajiem Krievijas kara aviācijas lidaparātiem. Tā cena ir 16 miljoni dolāru.

Helikopters aprīkots ar prettanku raķešu kompleksu, lielgabalu un mērķēšanas lāzersistēmu, aviācijas bumbām un citiem ieročiem.

Zināms, ka Ukrainas armija veiksmīgi iznīcina Ka-52 debesīs virs Ukrainas.

Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā iznīcināti vairāk nekā 250 helikopteru.

Arī šodien Hersonas apgabalā Ukrainas zenitartilēristi notriekuši ienaidnieka helikopteru Ka-52.

11:38 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 71 820 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 620 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2686 tankus, 5485 bruņutransportierus, 1728 lielgabalus, 383 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 197 zenītartilērijas iekārtas, 275 lidmašīnas, 253 helikopterus, 1413 bezpilota lidaparātus, 352 spārnotās raķetes, 4128 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 154 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

11:00 Pirmdien Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 44 no vairāk nekā 50 Krievijas spārnotajām raķetēm, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecība.

“31.oktobrī no plkst.7 Krievijas iebrucēji veica vairākus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai,” teikts paziņojumā.

No stratēģiskās aviācijas lidmašīnām Tu-95 un Tu-160 tika izšautas vairāk nekā 50 spārnotās raķetes H-101 un H-555 no Kaspijas jūras ziemeļiem un Volgodonskas Rostovas apgabalā.

Gaisa spēki iznīcināja 44 spārnotās raķetes. Gaisa spēku pavēlniecības “Centrs” atbildības zonā  – 18 raķetes, pavēlniecības “Dienvidi” zonā – 12, pavēlniecības “Austrumi” zonā – deviņas, pavēlniecības “Rietumi” zonā – piecas.

Pirmdienas rītā Krievijas spēki veica raķešu uzbrukumu kritiskās infrastruktūras objektiem vairākos Ukrainas reģionos, ieskaitot Kijivā.

09:30 Kijivā pirmdien dzirdami daudzi sprādzieni, sociālajos tīklos ziņo vietējie iedzīvotāji.

Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko paziņojis par elektrības atslēgšanos pilsētā.

“Uzbrukumu kritiskajai infrastruktūrai rezultātā daļa galvaspilsētas ir bez elektrības. Dažos rajonos nav ūdensapgādes. Visi dienesti strādā. Sīkāka informācija vēlāk,” savā “Telegram” kanālā raksta Kličko.

Šobrīd visā Ukrainā ir izsludināta gaisa trauksme.

Ukrainas avoti ziņo par sprādzieniem Zaporižjas, Kirovohradas un Odesas apgabalos, par pretgaisa aizsardzības sistēmu darbu Kijivas, Vinnicas, Poltavas un Dņipropetrovskas apgabalos.

Harkivas mērs Ihors Terehovs ziņo par diviem sprādzieniem pilsētā.

“Divi trāpījumi Harkivā. Ienaidnieks trāpīja kritiskās infrastruktūras objektam pilsētā,” viņš raksta savā “Telegram” kanālā.

Pilsētā iespējami elektroapgādes pārrāvumi, nekursē tramvaji un trolejbusi.

Vinnicas apgabalā notriektas raķetes atlūzas trāpījušas civiliem objektiem, nodarot postījumus, taču cilvēki nav cietuši.

Čerkasu apgabalā trāpīts infrastruktūras objektam, kā rezultātā daļa apgabala palikusi bez elektrības.

Zaporižjas pilsētā pēc raķešu triecieniem pa infrastruktūras objektu pārrauta elektroapgāde.

Amatpersonas brīdina par plašu Krievijas raķešu triecienu visā valstī.

08:04 Krievijas prezidents Vladimirs Putins gaida ziemu un auksta laika iestāšanos, lai saprastu, vai Eiropa nemainīs savu nostāju attiecībā uz atbalstu Ukrainai, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

Putins, visticamāk, Ukrainā centīsies turpināt parastās militārās operācijas, lai noturētu patlaban okupētās teritorijas, iekarotu jaunas pozīcijas un radītu apstākļus Rietumu atbalsta kritumam, kas, kā viņš sagaida, notiks šoziem.

Putins diez vai izies uz eskalāciju ar taktisko kodolieroču pielietošanu, ja vien negaidīts Krievijas armijas krahs nenovedīs pie Ukrainas karaspēka nekontrolētas virzības uz priekšu visā karadarbības teritorijā.

Šāda situācija ir iespējama, bet mazticama, norāda ISW.

ISW arī analizē Putina darbības, lai “salauztu Eiropas gribu”, ziemā pārtraucot Krievijas energoresursu piegādes.

Tomēr, kā norāda ISW, Eiropas valdības ir sagatavojušas savus iedzīvotājus sarežģītai ziemai, maksimāli nodrošinoties ar energoresursiem, un ir radījušas apstākļus energoresursu patēriņa samazināšanai pat uz nozīmīgu ekonomisko zaudējumu rēķina.

Šīs darbības liecina par to, ka Eiropa līderi ir gatavi spiedienam, ar ko, domājams, sastapsies, aukstās sezonas sākumā.

Putins var cerēt, ka Eiropa nespēs izturēt šo spiedienu visas ziemas garumā, tomēr tas kļūs skaidrs, iestājoties pašam bargākajam salam.

Kā pieļauj ISW, Putins varēs vērot ziemas ietekmi uz eiropiešu gribu, lai izlemtu, vai pavasarī sūtīt uz Ukrainu jauniesauktos, vai ķerties pie citiem darbības veidiem.